Beidzot atceros sapni pēc pamošanās. Gāju pa ietvi un nospiedu pogu uz telefona. Atskanēja paukšķis, garāmbraucošās mašīnas vadītāja parāva stūri un auto ieripoja zālienā, metot kūleņus. Gāju skatīties, vai visi dzīvi, bet tur pretī esesieši ar papīru, sak, tu arī raksti paskaidrojumu Hitleram. Hitlers no malas vēroja, kā bariņš cilvēku pustumsā sēž pie lapām. Atskanēja zvans un es zināju, ka man tagad ir jāiet prom, lai nepieceltu mājiniekus.