![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
08:43
Tīklā uzdūros domai, ka izplatītais priekšstats par filmu foto kā atmirstošu arhaismu liek aizdomāties, kādēļ joprojām izmanto tik neefektīvos un visādi citādi novecojušos iekšdedzes dzinējus, te varētu pieskaitīt visu pārējo, kas balstās uz neatjaunojamo resursu dedzināšanu? Tā nav ironija. Vēl par resursiem runājot - kad filmu fototehnika attīstījās līdz noteiktam līmenim, viss bija tik labs ka ražošana kļuva ļoti efektīva un ar lielu atdevi. Cilvēki atteicās no filmu aparātiem, jo tie gribēja redzēt rezultātu uzreiz un negribēja maksāt par filmu un tās apstrādi. Bet sarežģītība un izmaksas nekur nepazuda - tagad cilvēki maksā par izstrādi, lai digitālie fotoaparāti sasniegtu tehnoloģisko plato, kad uzlabojumi ir minimāli, arī izstrādes izmaksas. Filmu un to apstrādes izmaksas ir pārvietojušās uz ražošanas un pārstrādes posmiem, plus failu arhivēšanas izmaksas.
Liekas - ir veikts kvalitatīvs lēciens, bet izskatās ka pagaidām tas ir tikai kvantitatīvs. T.i. maizes kukuli var sagriezt daudzās mazās šķēlēs vai dažās garās, tomēr kopējais maizes daudzums no tā nemainās. Mainās tikai šķēles apēšanas ātrums.