Meitenes halfpaipā mani galīgi pārliecināja, ka šis sporta veids nav domāts viņām. Tur vajag mazliet tādu pofigismu, bet meitenēm ir mātes instinkts kas vienkārši bremzē un neļauj skriet ar galvu sienā, ja tas nav vajadzīgs bērna glābšanai (un metāla ripulis nav tik spēcīgs motivators). Jā, bija dažas kuras uz jaunības hormonu rēķina nobrauca labi, bet kopumā proķiv prirodi ņe poprjoš.
Šajā kontekstā Madara Līduma tikai apstiprina manu pieņēmumu. Jā, sports ir bijis forši, bet sieviete ir sieviete, viņai prasās ģimeni, bērnus un kas ap to grozās. Protams, vienmēr ir dzelzs lēdijas kuras grib vai ir spiestas dot vaļā "kā veči", es dzirdu iebildumus, bet kopumā tas neko nemaina.