Kas man patīk postpsrsā: nav dīvainā paraduma klāt silto galdu vakarā, sēdēšanas pie tā un paraduma skatīties tēvē. Četros bijām mājās, un puspiecos slavenais tuvumā esošais dzīvoklis sāka translēt The Wall; nez, Mēness aptumsumam par godu vajadzēja citu albumu. Pusstundu sēdējām, klausījāmies, vispirms korķus šim izslēdza viens kaimiņš, tad otrs kāpņu telpā skaidroja ka viņam rīt darbs, uz ko vainīgais reaģēja ar "kāds darbs??? rīt 1. janvāris, brīvdiena!", pēc otrās manipulācijas ar korķiem mūzika pieklusa līdz pieklājīgam skaļumam un pavisam drīz apklusa pavisam. Teorētiski, nākamajai iterācijai būtu jābūt skarbākai - nobloķēt durvis lai nevar atvērt un izskrūvēt korķus pavisam. Protams, ja dusmīgais cits kaimiņš neizpildīs savus draudus. We'll see.
Nākamais auto - klīrensam jābūt ceļgala augstumā. Tas taču ir smieklīgi, ja braucot pa pilsētas ielām, sniegs ir līdz izpūtējam - es pat neprātošu, kur paliek akcīzes nodoklis. Tagad sniegs ir mīksts, bet ja sasals, nepriecēs doma ka katra brauciena laikā mainās benzīnbākas tilpums.
Vēl es domāju - slidotavās kustība pret pulkteni izdabā labroču vestibulārajam aparātam? Nu bet kā tad uz kalna, tur taču var viegli braukt arī pa labi.