Sēžu virtuvē, dzirdu skrapstoņu skapītī, kam caurums uz āru. Attaisu - kautkas sēž. Izrādās - bezdelīga. Atveru logu - prom nelido. Izeju no virtuves - nelido. Paņēmu rokā un pieliku pie loga - aizspurdza. Ir gan tā putna dzīvība smalkā ķermenī. Kurš gan nav lasījis pasaku par bezdelīgu, kuru gribēja precēt vecais, resnais kurmis?