14:25 - Quo dirsis?
Pastaigājot pa pilsētu, nākas secināt ka urbanizētajā vidē šai darbības sfērai ir veltīts diezgan maz uzmanības, vismaz ja vadāmies no publisko tualešu skaita attiecībā pret cilvēku un ēstuvju skaitu. Esošās sabiedriskās tualetes, piemēram stacijā vai autonomos namiņos ar tantiņu pie ieejas, ir pagalam maz un tās ir tīri eksistenciālas parādības – jābūt, tātad jābūt. Paldies, ka ir.
Nākamais loks varētu būt kafejnīcu, ēstuvju utt. tualetes. Tās visbiežāk ir tas, ko vidusmēra homo dirsenis saprot ar tualeti – gan aprīkojuma, gan mikroklimata ziņā. Protams, visu nosaka objekta īpašnieku finansiālais stāvoklis un politika, bet vidusmēra līmenis ir daudzmaz definēts ar papīra un ūdens klātbūtni un neuzbāzīgu interjeru.
Šājā kategorijā atsevišķi gribās izcelt lielveikalu tualetes (piemērs ir RIMI, ņemot vērā manu turēšanos pie ikdienas gaitām). Zilā neongaisma acīmredzot atbaida narkomānus, bet pie viena tā nekādi nesekmē noskaņošanos procesam. Funkcionāli, bet neomulīgi.
Nākamais piemērs ir LIDO ēstuvju tualetes. Piemēram, Dzirnavielas LIDO apmeklētājam ir jājūtas kā dzirnavās pat tualetē, tāpēc ir radīts muzikālais fons, kas ļauj pašam justies kā dzirnavniekam – malt, krakšķinot sausos sprungulīšus, un dzirdēt citas neraksturīgas skaņas, kas lido no skaļruņiem
Ģertrūdes ielas LIDO tualete apvieno funkcionālo ar izklaidi – priekškambaris ir gaišs, pati kamera (jo šauri nu ļoti) ir tumša, spīd neona gaisma, ļaujot vērot gaismas pārvērtības. Vai zinājāt, ka urīns neongaismā izskatās oranžs un grīda pie poda pamatnes ir oranžu punktu apņemta ? Un pāri visam patiešām skaļi ārdās Vanesa Meja ar savu vijoli (iespējams, tas saistīts ar jaunākajiem atklājumiem veselības jomā).
LIDO tualetes man lika aizdomāties - vai tualete ir vieta, kur vienatnē atvadīties no izdedžiem, kas paliek pāri no ēdiena pārstrādes un klusībā pārdomāt visa dzīvā iznīcību, vai tomēr kultūras objekts, kurā pakalpojuma sniedzējs turpina man pierādīt, ka es esmu priecīgs, apmierināts un tagad arī labi padirsis klients?