![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
16:26
No šodienas esmu atbalsta grupā - palīdzu 10 dienas no šodienas nedzert kafiju un melno/zaļo tēju, arī alko, neēst rafinētos saldumus, asus, sāļus, treknus un pārējos garšīgos ēdienus.
Pirmās dienas starprezultāti - pēc 6 stundu miega izturēt bez kaf/tea ir baigi grūti, bet var. Nu labi, atzīstos - pa dienu iedzēru melno tēju. Ēdiena ziņā ir tā, ka ēst gribās visu laiku un arvien stiprāk. Āboli vairs nelīdz, rieksti medū nepietiks ilgam laikam, šādi turpinot. Atradu vītinātus persikus, nu vismaz kautkas. Nav jau tā, ka es te stiepju baļķus un nav spēka - pieradums pie ēdiena ir nenormāls. Ierosinu rīmas pielīdzināt smēķētājiem un narkomāniem!
Līdz šim ir bijušas domstarpības par sortimentu. Piem. "ko tu tur nedrīksti ēst? gaļu? cik saprotu, speķi drīkst". Vai zvans "Nu, ka tev iet, ēst baigi gribi? Nē, es uzkodu aizkarus, tos ar puķītēm".
Bet kopumā jau neko. Tūlīt uztaisīšu ghee, lai var likt pie vārītiem griķiem - pie tiem es ieteiktu radināties vispār, profilatiskos nolūkos. Ja pareizi izvāra (lai nav saļekuši putrā), ir gardi. Visa māksla ir vārīt nedaudz un pēc tam katlu sasegt un ļaut griķiem sagatavoties bez uguns. Tāds Mačatiņa katliņš, vai zin. Viss ūdens uzsūcas, griķi piebriest un katrs graudiņš ir pats par sevi. Bišku jāpiešaujas ar ūdens daudzumu. Līdzīgi ar rīsiem, tur iet klāt kurkuma.
Pirmajās dienās sāpēs galva, bet pēc tam, ap trešo-ceturto dienu, kad locītavas kļūs vieglākas un deguns sāks just jaunas smaržas, galva noskaidrosies un arī domas par nemitīgo košļāšanu vairs tā netraucēs. Uz beigām gan atkal nāks "GRIBU!!!" vilnis, tas nu skaidrs.