Biju jau piemirsis, kā tas ir - braukt ar auto. Tagad braukšanai pie mammas pagaidām īrēju, varbūt ka jānopērk savi riteņi - nav jau sajēgas, cik ilgi tas tā būs. Laika ietaupījums absolūtajos skaitļos nav kardināls, bet ērti tas, ka izbrauc tad kad iekāp auto, nevis kāp busā kad tas izbrauc. Tiesa, tagad ir legāls iemesls apstāties, lai pačurātu. Veikals arī paņem laiku. Uz ceļiem jūtami mazāk auto, tas labi. Tiesa, Rīgā zaļais vilnis sačakarēts ar gājēju luksoforiem, kuri tagad pārslēdzas pat tad, ja tuvumā nav neviena gājēja, kas varētu inficēties. Tagad braucu kā sēne, ātrumu nepārsniedzu, starp joslām nesvaidos, palaižu skrējējus un auto uztveru kā pārvietošanās līdzekli. Iztrakoties var uz riteņa, mehāniskais adrenalīns ir dabiskāks un nekaitīgāks (vismaz apkārtējiem) par motorizēto.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |