Sākoties īstam drēgnumam, pa īstam saprotu, ka šādā laikā zaļās tējas tiešām sasilda mazāk kā tumšās. Izsakos tehniski neprecīzi, jo ar zaļajām parasti apzīmē noteiktā veidā apstrādātās līdz noteiktai pakāpei, es domāju tās, kas nav nedz fermentētas, nedz grauzdētas. Vasarā nespēju saprast shu puera jēgu, tagad vēsumā tas kļuvis uztverams un tā pat nav garša. No smieklīgi dīvainā - acīmredzot, ķīnieši mūs tiešām uzskata par muļķiem, jo daudzas tējas aprakstītas ar frāzēm oil cut, health drink, slimming tea, beauty tea. Viņiem mēs esam ne pārāk gudri, neglīti, vārgulīgi un resni cilvēki ar naudu, un humānisma vārdā viņi mums līdzēšot atbrīvoties vismaz no naudas.
Runājot par pirkšanu pa tiešo - esmu jau teicis, ka nav fakts ka pērkot uz vietas Ķīnā, ārzemnieks nopirks ko labu. Ar Indiju viss esot līdzīgi, paziņas stāsta, ka jūrnieki nevarot atvest no Indijas labu tēju. Iespējams, ka viņi ir pārāk aizņemti lai staigātu un meklētu (jo es neticu, ka nav principā), iespējams, ka labu tēju indieši tirgo nebūt ne veikalos. Lieta tāda, ka dārdžilinga pirmo ražu izpērk kanādieši, vācieši un austrālieši, tā nepaliek Indijā - dārga eksporta prece, nevis vietējam tirgum audzēta. Tie indieši, kuri saprot un var atļauties labu vietējo tēju, acīmredzot, to pērk sev vien zināmās vietās (nerunāsim par publiku, kurai tēju piegādā). Tāpēc ir vērts pirkt tēju arī Eiropas onlainšopos, vienīgi - tajos, kuri neved to pašu, ko jūs paši nopirksiet audzētājvalstīs.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |