20:10
man jau liekas, ka šī ir pēdējā olimpiāde, vismaz šādā formātā.
nespēja saprast, ko darīt ar ripām, SOK bezatbildība un alkatība, spēles būvlaukumā utt utjp
Stiprais lietus ap sešiem iedarbināja toijotas signalizāciju, pamodos un nevarēju iemigt. Man nepatīk aizmigt no rīta, pēc tam jūtos sliktāk kā negulējis. Klusiņām piecēlos, iedzēru krūzīti kafijas un darīju to, ko nekad nebiju apsvēris - internetā meklēju pēc bij. klasesbiedru vārdiem. Atradu vienu kl.biedreni un vairākus džekus, par kuriem man nebija skaidrības - vai mēs bijām klasesbiedri vai kursabiedri profenē. Vārdi uzpeldēja no atmiņas, bet kautkas ir padzisis. Skolas draugu bilance - viens ir pārtraucis atjaunot profilu pirms kādiem gadiem, un divi citi nav atrodami. Un ja arī atrastu - ko tas dotu. Es esmu cits, viņi ir citi. Pagātne kondensējas sajūtās, atmiņās un kautkur noslāņojas un lai tā tur arī paliek. Tur viss ir skaists, gaišs un ideāls. Sejas ar atpazīstamajiem vaibstiem tikai atgādināja, cik daudz laika ir pagājis un cik nemanot tas paiet.
Tagad es paēdīšu un uzrakstīšu vēstījumu toijotas īpašniekam, ka šis ir pirmais un pēdējais brīdinājums.
Dzeru Da Hong Pao sampleri, vienu no Ķīnas tējas kanona piecām šķirnēm. Skaitās smalka tēja. Pārdevējs to bija pielicis dāvanā (nu, iekļāvis cenā) tikai vienu gab. (vs. pa 3 gab. no citām), lai viņam laba veselība un daudz gadu vēl priekšā, laime un panākumi, un lai lopi nesirgst. Tātad, no pirmā skata tā ir parasta melnā tēja par rubli paciņā, bet ar smaržu, atšķirībā no lētas liellapu tējas. Smarža ir specifiska. Leģenda vēsta, ka senos laikos imperatoram auguši seši krūmi un reiz uznācis īsts suņa laiks un imperators sūtījis uzticamos kalpus apsegt tējas krūmus ar sarkaniem apmetņiem. Ak jā, tēja tā arī saucās - Big Red Robe. Nu tad šo apmetņu smarža tur ir itin labi jūtama. Ejam tālāk. Uzsildu, nomazgāju, smarža pastiprinās un kļūst lauksaimnieciska, tādas kā skābbarības notis. Govis uzgavilētu, saprotams. Tas ir spēcīgi oksidēts uluns, tāpēc ar temperatūru neskopojos un jau no pirmajiem novilkumiem kļūst skaidrs, ka ne viss, kas derīgs Juņam, patīk Jānim. Nu tāda melases smarža. Vairs nav nepatīkama, bet specifiska gan. Par ulunu runājot, jāpiemin, ka pēc novākšanas tējas lapiņas bambusa pannā purina, lai tās beržas viena pret otru un panāk, ka maliņas apbružājas, izdalās sula un fermentē lapas, šo atkārto vairākas reizes, pēc tam jau kā parasti - aptur procesu un izžāvē lapiņas (lapu uluns) vai saveļ bubiņās un tad izžāvē (tas ir uluns kas izskatās kā lodītes, bumbulīši, kas dzeršanas laikā izlaižas par lapām). Ja iepriekš dzerts tikai gaišais uluns, vai aromatizētais (piena, žeņšeņa), tad pirmajā brīdī ir wtf?!? sajūta.
Te jāpiemin nianse par uzlējumu stiprumu - ķīniešu tradīcijā ir veikt vairākus īsus uzlējumus, sākot ar 10-15sek. un reizēm minūtes ilgumā. Iespējams, ka man pirmos uzlējumus vajadzēja taisīt ne ilgākus par 10sek (bija 15-20), vai taisīt uz lielāku tilpumu, bet es te viens tējoju un stiept uz 2x nelikās vajadzīgs, lai gan redzēju info par 2g (!!!) uz devu, lai gan parasti ber 6-8-10g. Ja tēju uztaisa pārāk stipru, acīmredzot, var pārcensties. Rakstot un dzerot es te pārtraucos un gāju taisīt otru tūri, tagad uz skābbarības redzu sarkanus apmetņus, nu kā anekdotē par ievārījumu, kas sacukurojās. Nujā, bet atsevišķi tādu nepirkšu, labi ka varēju nogaršot.
man jau liekas, ka šī ir pēdējā olimpiāde, vismaz šādā formātā.
nespēja saprast, ko darīt ar ripām, SOK bezatbildība un alkatība, spēles būvlaukumā utt utjp
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |