Nu kā mēdz sagadīties, dienām ilgi nekas interesants nenotiek, bet tad kādu dienu impulsa iespaidā es nevis sagaidu autobusu, bet iekāpju mikriņā kura vadītājs izrādās izbijis jūrnieks, kurš 80jos braucis uz banānvedēja, tas ir tāds kuģis, kas vadājis augļus no Kubas uz Eiropu. Tad kādudien kapteinis, viņa palīgs un bocmanis Hamburgā esot aizgājuši iedzert pa kausam alus un uzradušies tikai vietējās TV ziņās kā patvēruma meklētāji. Pats gan neesot palicis, jo....neparko neuzminēsiet - esot bijis komjaunietis, ticējis visām tām lietām. Uz manu minējumu par ģimeni atvīpsnāja - vai tad tur netiktu pie jaunas ģimenes, nav jau vecāki. Tai komjaunatnei es neko diži gan neticēju, tad jau drīzāk ziņotāja karjerai vai tam, ka cilvēks vienkārši negrib integrēties pilnīgi citā sabiedrībā. Starp citu, alga bijusi 500 dolāri, viena daļa iespējams nesaprot, ko tas nozīmēja laikos, kad oficiāli nebija ne seksa, ne dolāru. 500 gan izklausās nereāli daudz - kapteinim varbūt jā, bet ko gan es zinu. Saskares punkts bija Čiekurkalna tirgus, kurā tirgoja jūrnieku atvestās mantas un uz kurieni no laukiem reiz braucu pirkt spoguļbrilles, bet nezināju īstos laikus un vietas, tāpēc naivi klīdu starp piena un makaronu stendiem, bet tipu, kas tirgotu kontrabandu, tur nebija.
Neviens no mums nežēlojās, vienkārši konstatēju, ka sakrītot vairākiem apstākļiem ir iespējama saruna starp cilvēkiem, kuri pēc žanra noteikumiem viens par otru neinteresējas. Varbūt pie vainas bija tikai tas, ka nebija neviena pasažiera bez manis un līdz centram neviens cits tā arī neiekāpa, bet es vairākas dienas biju strādājis vienatnē.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |