Izrādās, ar cilvēku skaitu nemaz nav tik traki kā biedē - joprojām ir starppilsētu autobusu reisi, kuros pietrūkst sēdvietu. Laikam gan nav tā, kā savulaik kad piektdienas pēcpusdienā buss bija garantēti piebāzts (LAZi tomēr bija mazāki), bet tomēr. Stāv sievietes vecumā 60+ kas netraucē sēdošajiem jaunēkļiem domīgi vērties ceļmalas krūmu virzienā. Aizkustināja arī māte ar agrīno pusaudzi, kas audzina tādu kas pašu kādreiz nelaidīs apsēsties un cita - ar mazu bērnu, kas guļ uz blakus sēdekļa (līdz 6 g.v. bērnam biļeti var nepirkt, ja tas neaizņem atsevišķu vietu). Protams, es neaicinu celt jaunēkļus augšā (galu galā, ir jau arī invalīdi, kas pēc tādiem neizskatās) vai publiski pārbaudīt biļeti bērnam. Ir lietas, kas vispār ļoti negribīgi veidojas piespiedu kārtā, kaut kas no tā, ko parasti ieaudzina vecāki jau bērnībā.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |