Lasām LOTR pa daļām un pēc katras skatāmies atbilstošo filmu. Nezinu gan, nezinu....laikam ir jāapgūst īpaša izglītība, lai mācētu novērtēt filmas, bet neskatoties uz Džeksona titānisko darbu, salīdzinājumā ar grāmatām ekranizācijas ir pabāli pārstāsti. Ja nelasa, tad droši vien ir ļoti pat OK.
Vēl intereses pēc noskatījāmies brāļus Lauvassirdis, zviedru 1977. g. versija. Smējāmies par Katlu, jāsaprot ka filmai nebija budžets kā star wars (1977) and alien (1979). Atkal iztēle strādā labāk par kino, bet kino sirsnīgs. Diezgan ticami tēli, vienīgi Tengīls (zviedri izrunā ar uzsvaru uz pirmo zilbi, ar īso e) atgādināja Ipolitu, kas greznojies ar spalvu pušķi. Jāatzīst, ka tengīliešu tērpi uztaisīti smuki, labi saprotu Jusi. Raksturīgi, ka nevienā vietā neparādās asinis - cīņas ainās ar zobenu dur laukā no ekrāna, pēc tam kāds nokrīt gar zemi, daudzus tengīliešus noķer ar tīklu un nerāda arī Juša pazušanu Karmas ūdenskritumā, uz ko es tā cerēju. Arī abi lēcieni (sākumā un beigās) izpaliek, aizstāti ar mākslinieciskiem līdzekļiem. Bet es nebūt nesaku, ka bērnu filma tādēļ zaudē, iespējams, tur ir kautkas tāds, kas mūsdienās vairs nav saskatāms t.s. ģimenes filmās, kurās apvienojas bērnišķīgs sižets ar pieaugušo naratīvu, bagātināts ar pliekaniem jociņiem.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |