Nesen, braucot ar starppilsētu autobusu, smēlos iedvesmas, jeb drīzāk, tās pašas uzmeklēja mani. Piemēram, iekāpj tāda mrs. Maijpuķīte, tā ap gadiem 55 un smaržo pa visu autobusu. Izklausīšos snobisks, bet šādi smaržot sievietei nevajadzētu nevienā vecumā. Vai atkal Nošņurkušais Personāžs kādā no starppieturām, kas varētu atbilst darba nometnes vadītāja rakūna rangu tabulai pozīcijā "gūsteknis". NP čamdījās pa kabatām, attēlojot izmisīgu izbrīnu - kur tie vella smēķi pazuduši, janvārī taču vēl bija! Ar šo izbrīna izteiksmi paģirainajā sejā tēls devās pie cita braucēja, atvainojoties par negaidīto traucējumu un lūdzot atsūtīt gumkonvoju ar vienu vienīgu cigareti. Mēģinot piepīpēt, NP atklāja ka šķiltavu veiktspēja ir jau ārpus ilgtspējas robežām un publiski sūtīja SOS signālu ar lūgumu pēc vēl viena konvoja un atvainošanos par savu problēmu uzkraušanu uz apkārtējo pleciem. Pie izbraukšanas no pilsētas šoferis apturēja busu, lai uzņemtu ar plīšu drapētajās dzelzu iekšās kādu skrienošu un rokas vēcinošu, gribās teikt, murmuli, bet tas būtu pārāk tūvjansoniski. Iekāpa NP2, kas jau pērkot biļeti nodibināja verbālo kontaktu ar NP1, paužot nožēlu, ka ir ignorējis vadlīnijas, kā dēļ gandrīz nokavējis pēdējo autobusu. Satikušies sēdeklī aiz Maijpuķītes, abi NP uzsāka kolokviju par naksnīgas skriešanas pozitīvajām pusēm un iespējams, palūgtu apturēt autobusu lai varētu pilnībā izbaudīt minēto nodarbi, ja ne šoferis, kas vaicāja pēc uz grīdas atrasta telefona īpašnieka. NP2 uzreiz pieteicās, ziņojot ka šis viņam esot otrs, pirmais esot iksperija zē. Telefona atgūšanas svinīgo brīdi iztraucēja MP sašutuma pilnā tirāde par nepanesamo alkohola dvingu apvienojumā ar pārmērīgu runīgumu. Savā acī puķu pušķi neredz, nodomāju un pārvilku kapuci pāri sejai.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |