Kāds man teica, ka gadījumā, ja Krievija norautu rubiļņiku, Latvijai vajagot ~10 dienas lai pārslēgtos uz citiem avotiem. Neesmu meklējis apstiprinājumu, kas un kā, bet. Bet. Ir pagājuši diezgan daudzi gadi kopš iekāpšanas brīvajas pastalās un tagad jautājums auditorijai - vai šis laiks ir izmantots prātīgi? Ukrainas ķeza izriet no tā paša apstākļa - šie gadi ir sadirsts laiks, nevis mērķtiecīgi izlietots laiks. Notrallināti gadi, tāpat kā trallināja valsts budžetus un aizdevumus. Un kad iestājas ziema, sienāzim salst. Var jau runāt par dabisko lietu gaitu, ka sienāzis nekļūst gudrs vienas vasaras laikā, bet faktus tas nemaina. Latvijas sienāzis pats to labi zin.
Katrs gads, kura laikā es neesmu interesējies par politiku, neesmu prasījis no par manu naudu algotajiem pārvaldniekiem atskaites un atbildību, ir svītrojams no apzinīgā pilsoņa bilances. Iedod kādam savu naudu un uzticību, bet neseko padarītajam - un nebrīnies ka apčakarēs. Tas nav nekas jauns, tāda ir cilvēka daba. Bet...komforts un inerce dara savu, man un daudziem citiem liekas - es darīšu savu darbu, tie tur lai dara savu darbu.
Nu labi, ko tur par lielajām lietām. Savā muļķa prātā domāju - kas traucēja meklēt alternatīvu gāzes piegādātāju? Pat ja tā būtu jāved ar kuģiem konteineros, brīdī kad ir izveidota sistēma un sāk darboties pietiekamos apjomos, var uzrakstīt Iterai ar pieprasījumu pārskatīt tarifus, jo esošie mūs vairs neapmierina. Zāģēt tilta u.c. lokālo projektu naudu ir vieglāk un patīkamāk, nekā domāt globāli.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |