Interesanti, kā ražo zivju eļļu - nekad neesmu dzirdējis, ka zivīm būtu eļļas dziedzeri vai eļļas pūslis blakus peldpūslim. Tātad, līdzīgi kā ar olīvēm (smalkie var lasīt - olīvām), tās samet kautkur iekšā, pa virsu palaiž bariņu hobitu ar platām pēdām vai vispār traktoru un lej burkās extra vergin, pēc tam atlikumus aplej ar heksānu, pasilda, pakrata un lej kannās pomace. Kas notiek ar to, kas tomēr vēl paliek pāri? Taisa krabju nūjiņas vai sapresē zivs formā un sūta uz trešās kategorijas suši ēstuvēm un lielveikaliem? Vispār jau būtu stulbi samočkāt zivi putrā, lai dabūtu nedaudz eļļas - gribi spīdīgus nagus un stabilu nervu sistēmu, nu ko, ēd zivi, nevis niekojies ar kapsulām. Tas atgādina zaļās tējas ekstrakta kapsulas, itkā nevarētu dzert zaļo tēju. Kā zināms, tad no barojošām kapsulām dzīve apnīk pat kosmonautiem, kuriem itkā tik daudz interesanta apkārt (audzē zilus citronus, spēlē šahu ar mikroviļņu krāsni, gonko pa staciju kā supermens vai uzmauc ar raķetēm pa garāmbraucošo meteorītu) un no apstrādātajām barības vielām taisa kautko, kas atgādina īstu pārtiku lai šie tur augšā nojūgtos lēnāk, nekā parasti. Lūk - atlikumus var izkaltēt lai nebojātos, piešaut klāt garšvielas un presēt mazas voblas, lai star gate faniem būtu ko piekost vakaros tukšojot dienišķo space duff bundžiņu. Gandrīz vai jāzvana uz Lapmežciemu un tad jāpiesakās biznesa inkubatorā.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |