Esmu no tiem, kuri aktieru vārdus neatcerās un pat īpaši necenšās, sieva vienmēr brīnās - nu kā tu neatceries un ļauj izvēlēties no trim variantiem, kur šis vēl ir piedalījies. Tāds nu es esmu. Bet ir izņēmumi - SoA pirmajā sērijā uzreiz ieslēdzās sajūta - paga, paga, šo mūli es jau esmu redzējis. Izrādās, aktieris Rons Perlmans ir ne tikai kontrabandistu kuģa kapteinis atdzimušajos svešajos, viņam ir pa īstam garš saraksts un pavirši skatoties pa diagonāli, šķiet, ka ir bijis arī šis tas ārpus šo divu lomas mediānas. Lūk, tā arī aktierim ir jāstrādā - jāfilmējas, jāfilmējas un jāfilmējas.
Anarhijas sākums nepavilka, varbūt vienkārši jābeidz skatīties baika par mazpilsētas ķīmijas skolotāju.
Lasot ziņas par sastrēgumiem pie Siguldas un apskatot lasītāju bilžu galeriju apollo, rodas jautājums - kāpēc sastrēgumu un simtiem bilžu nav pavasarī, kad pēc garās, tumšās, aukstās un (varat ievietot šeit savus epitetus) ziemas zemi sāk apciemot saulesgaisma ilgāk par 5st. dienā, kad uzzaļo kādi nebūt augi un nav jāizvēlās starp apkures taškentu un āra aukstumu, jā, sakiet, kāpēc tad nav ziņas par sastrēgumiem Vidzemes un Kurzemes Šveicēs un kāpēc nav 300 bilžu ar asniem, lapām un kontrgaismu?
Man šķiet, ka pievelkot klāt kapu kultu (ak jā, zvanīja radinieki, prasīja vai mēs šogad vēl brauksim uz kapiem, teicām ka nē, neplānojam), ir jāizdara secinājumi par latviešu egregora dinamikas vektoru, un šoreiz nākas teikt - tas ir vērsts pagātnē, ne nākotnē. Pagātnē, skumjās un pašrefleksijā, tā vietā lai ietu lupīt svoločus, oponētu mūdžiem vai vismaz paustu skaidri formulētu viedokli kādā no aktuālajiem jautājumiem.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |