Rakājoties ikdienas lingvosračā, gribētos atzīmēt bieži lietoto vārdu atzina. Šķiet, neviens vairs nesaka vai neapgalvo, vai nepaziņo, kā klausies vai lasi - visi tikai atzīst. Rada iespaidu, ka nevienam nav viedokļa, jo atzīšana ir pasīva, tā neprasa pārāk lielu piepūli. Sajūtiet starpību starp "ir tā un tā, tas tā ir, jo tas un tas, vai izriet no šitā" un "jā, tas tā ir, atzīst tas un tas". Manuprāt, kārtējais veids, kā mazināt atbildības nastu.
Tad vēl par tautību pārstāvjiem. Latviešiem ir attīstījies komplekss, izpaužas tā ka nespēj izrunāt vārdu krievs. Kā kas, tā uzreiz ir krievu tautības pārstāvis. Manuprāt, ja nerunājam par kautkādu Nāciju līgu, kur var pārstāvēt tautu, visos parējos gadījumos cilvēki vienkārši piedalās, dara, apmeklē vai dara. Viņi var pārstāvēt savu ģimeni, kāpņu telpu, darba vietu vai sporta komandu. Tad kāpēc latvietis tik spītīgi turās pie dīvainā KTP? Nē, tiešām - vainas apziņa kā reakcija uz pēdējo gadu krievu pārmetumiem (par pilsonību, u.c.)? Man šķiet, vārds krievs pats par sevi nav negatīvs - ja tiešām pieminam tieši tautību, tad krievs ir pareizi, bet KTP ir kautkāds sintētisks veidojums, kam vajadzētu krievu aizvainot. Mani aizvainotu.
Otrs vārds - krievvalodīgais, nav daudz labāks. Tas tieši nepasaka, ka cilvēks ir krievs, itkā tieši nenosaucot arī paša krieva vairs nav, un rada lieku jucekli ar kazahu vai ukraini, kuri vispār runā arī krieviski. Mākslīgi veidota superkopa, kas ar savu mākslīgo mērogu mazina īsto kopu jēgu un būtību. Ja skatās no sociālā viedokļa, vai krievam, kazaham un ukrainim ir vienāds vai vismaz ļoti līdzīgs viedoklsi kādā jautājumā, lai tos būtu vajadzība apvienot krievvalodīgo (mēs zinām, ka arī šis vārds ir meli) kopā? No soc. aptauju viedokļa var pastāvēt latviski runājošie un nerunājoši respondenti, bet ja ir krievvalodīgie, tad vajadzētu drīzāk runāt par slāvu grupas valodām, nevis uzskatīt cilvēkus par idiotiem un piedāvāt viņiem komiksu par krievvalodīgajiem.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |