Ir tādi Talsu piens un kefīrs. Etiķetes abiem ir ārkārtīgi līdzīgas, viss fons, lielais TALSU, un atšķiras tikai ar uzrakstiem piens un kefīrs, kuri ir dažādās krāsās - zilā un zaļā. Liekas, kur problēma? Uz visa krāsu sablīvējuma šie uzraksti pazūd, nelasās un savādāk etiķetes ir teju pilnībā identiskas. Lielais sarkanais uzraksts TALSI noēd mazākos, neizteiksmīgākos uzrakstus piens un kefīrs. Vēl abām etiķetēm ir šaura josliņa apakšā, kas RGB jēdzienos nav vienādas, bet uz plaukta - ir, jo viena ir zaļa, otra brūnganzaļa. Turklāt uz skatoties uz pudelēm augšējā plauktā no apakšas, etiķetes apakša īsti pat nav redzama. Tā nu reizi pa reizei gadās piena vietā nopirkt kefīru un otrādi. Tas nav pasaules gals, jo saimniecībā viss noder.
Man patīk, kā ar krāsu kodējumu vienu rikottas veidu no otra atšķir igauņi-lēnulīši (kuri zibenīgi atbild uz epastiem ar retardētiem jautājumiem par produkta sastāvu) - neatradu labākas kvalitātes bildi, bet šis piemērs labi parāda, ka krāsas lieliski papildina vai pat aizstāj tekstu. Tās pašas zilā un zaļā krāsas kā Talsiem, bet nevis burtos, bet teju visam iepakojumam. Kurā gadījumā atpazīšana notiek ātrāk?
Tagad gan laikam maina uz jauno iepakojumu (vai tas bija iepriekšējais?) - labi salasāms teksts uz balta fona ļoti labi lasās un sasaistās ar sāniem saskaņotajā krāsā - atkal ir labāk atpazīstams, nekā Talsu gadījumā, kur galvenais vispār ir sarkanie Talsi, nevis piens vai kefīrs. Turklāt dublēt vienu un to pašu saturu uz divām etiķetēm, lielākas un mazākas, ir zināmā mērā Talsu ārišķība, nevis praktiska nepieciešamība vai pievienotā vērtība.
Tad vēl viens veiksmīgs krāsu kodējuma gadījums man šķiet Twinings tējas. Vēl Ķelmēnu maize (bilžu nav pa rokai) - zaļā rupjmaize, oranžā saldskābmaize. Tu zini savu krāsu, tu ej pie plaukta un filtri jau pa gabalu sāk darboties. Nekādas morfoloģiskās analīzes, patternu atpazīšanas algoritmu un citu gūgles cienīgu izdarību. Iepirkšanās - tas ir viegli. Tam tā būtu jābūt.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |
