nikon coolpix a, vēl viens foķegs kas iezīmē jaunu ēru. To pašu, kurā 90% cilvēku fotografē ar telefoniem un atlikušie 10% (varbūt pat mazāk) pērk $1000+ kompaktkameras ar lielu sensoru.
Jūs piedāvājiet saviem draugiem šādu cenu un pasakiet, ka tur būs tikai 28mm ekvivalents objektīvs (te arī Sigma ar dp1). Nu, vai fruji x100 un sony rx1 ar 35mm. Draugi grozīs pirkstu pie deniņiem un prasīs "lai var piezūmot, ja". Labi, ir tur visādi nexi, peni (nejaukt!) un panasoniki ar visādiem varioobjektīviem, kas foķegu palielina līdz teju nepieklājīgam izmēram, bet tomēr ir mazāki par spoguleni ar kita 18-55.
Visus šos izstrādājumus vieno tas, kas tie nav mazi, plakani sūdiņi kā bija ierasts un kopumā ar visiem loriņiem arī izmaksā vairāk nekā mazais, plakanais sūdiņš. Nu labi, nav tik traki - objektīvus var pirkt tikai vienu, ja cilvēks zin ko tas bildē, nevis nosegt diapazonu no platā līdz garajam, kā mēdz izteikties šibko gudri amatieri. Te mums jāsaprot principiāla nianse - laiki, kad skaitījās smalki staigāt apkārt ar kaklā iekārtu spoguleni, jo citu alternatīvu sūdiņam nemaz nebija, jau attālinās. Kontruktīvu īpatnību dēļ daļai no šo foķegu nav optiskā skatu meklētāja, bet ar šo fenomenu jūs esat pazīstami jau krietni sen. Nu labi - dažiem ir, dažiem nav, dažiem ir elektroniskie. Kā daži no jums būs ievērojuši, uz elcēdē ne vienmēr var saskatīt to, kas notiek objektīva priekšā, īpaši saulainās dienās ārpus telpām. Tāpēc tiek ražoti pieštepselējami lūramcaurumi, ir gan optiskie gan elektroniskie. Un tie maksā daudz, piem. sākumā minētajam kūlpixam nosauktā cena ir teju puse no foķega, un gaidiet vien, kad tas aizķersies un nolūzīs vai vienkārši pazudīs. Nu paga paga, neviens jau nespiež tos pirkt, un jebkurā gadījumā vienmēr var pirkt spoguleni, kurai lūramcaurums pienākas pēc definīcijas un nevar pazust, ja. Kad izdomās saprātīgu risinājumu aklā LCD problēmai (amoled un vēl labāki, bildes bezvadu translācija uz brillēm, utt.), arī spogulenes var kļūt par izzūdošo sugu aka par nišas produktu kā tagad tālmērnieces.
Iespējams, ka nākotnē fotoaparāts kā atsevišķa iekārta nozīmēs sistēmkameru ar mazāku vai lielāku sensoru (nevis hibrīdkameru, kā tās mēdz saukt vietējie veikali) - ir foķegs, ir objektīvi, ir loriņi, tā lai tos kombinējot varētu risināt tehniskās un psiholoģiskās vajadzības. Vai mazie, plānie sūdiņi izzudīs pavisam? Grūti teikt, droši vien kautkas paliks, tāpat kā tagad tiek ražoti arī telefoni senioriem ar lielām pogām, mazu ekrānu un bez vieduma (tiesa, visi pazīstamie seniori lieliski tiek galā ar tiem nepiemērotiem telefoniem). Tā kā izvēle būs neliela un formāla (daži modeļi rebrendoti X reizes), tad nekā diža tur visdrīzāk nebūs un maksās vairāk, nekā kāds gribētu maksāt - foķegs telefonā ir nosacīti par baltu velti, bet ja maksā naudu, tad par paplašināmu rotaļtehnokomplektu.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |