Gribētos saprast - vai apollo.lv darbības līmenis vienkārši atbilst bezmaksas pakalpojuma līmenim jeb ir jārunā tieši par apollo.lv specifiku?
Piemēram - apollo.lv raksts «Ober-Haus»: Augusi Krievijas un NVS iedzīvotāju interese par nekustamo īpašumu Latvijā
...Interese tiek izrādīta tikai par kvalitatīviem, remontētiem dzīvokļiem jaunajos projektos, renovētās ēkās vai pirmskara ēkās, kas ir labā stāvoklī.
Un kas ir ilustrācijā pie raksta? Tieši tādas ēkas, kas neinteresē rakstā minētos pircējus. Nu, kaut svētbildes nesiet laukā no istabas! Kaut gan, ko var gribēt no cilvēkiem, kuri ierasti vaicā "Vai negribi..." kamēr citas tautas saka "Vai gribi..." :)
Interesanti, ka postpadomju telpā (vismaz .ru un .lv) LR6 tipa (aka AA izmērs) baterijas itin bieži tiek sauktas par "pirkstiņiem", "pirkstiņu baterijām". Varētu visas cilindriskās baterijas saukt pēc izmēriem - "bērnu pirkstiņi", "dāmu pirkstiņi", "miesnieka pirksts" utt, varbūt vēl kas iešaujas prātā no anatomijas stundām.
Ievērojiet, ka cilindriskajai baterijai, atšķirībā no pirksta, ir divi gali - neviļus uzjundī atmiņas par 90jiem, kad uz slimnīcām brauca pacienti ar pirkstiem ledus maisiņos.
Man ar tuviniekiem ir kautkāda saikne - reizēm ienāk kas prātā, sāku stāstīt un sieva skatās uz mani apaļām acīm - tieši par to esot domājusi. Vai reizēm ir sajūta, ka jāpiezvana. Šodien piezvanu mammai - jau pēc balss dzirdu, ka kautkas noticis. Esot bijusi mazpilsētā, vispirms nopirkusi saldētu vistu, tad ceļam iegājusi citā veikalā. Solis šurpu, divi turpu un pie izejas vairs neesot somas ar vistu (tur neesot nekādu slēdzamo skapīšu). Uz ielas neviena nav, snauduļojošais vadītājs mašīnā arī neko nav redzējis. Iet uz pieturu un re, sēžot australopiteks ar tādu somu kā viņai, un loba iekšā kautko, uzdzerdams divlitrīgo alus izstrādājumu. No sākuma šaubījusies (jo viņai nekāda alus nav bijis), tad sapratusi ka alus arī fenderēts, piegājusi un bargi prasījusi - tava soma? (wrong, wrong, wrong!) Nuja! šis bļāvis pretī. Bet viņa izmanījusies un paķērusi somu, ieskatījusies un pavei, vista tur guļ stinga un nosodoša (par ko mani pameti visādiem vazaņķiem par lomu?). Bet mazpilsētas aborigēns bez noteiktiem ienākumiem arī nav bijis vakarējais - šņākdams un spļaudīdams putraimus sācis raut somu atpakaļ. Plēsušies, kamēr soma lupatās, tad nu mamma paķērusi vistu un iztaisnojusi frontes līniju, atkāpjoties uz ppieturu. Ziņķārīgo pūlītis tajā brīdī slinki sācis izklīst, nevienam arī nav ienācis prātā izsaukt policiju. Viss labs, kas labi beidzās - i vistu atguva, i necieta fiziski (cik tad tur vajag - grūdiens, rāviens, neveiksmīgs kritiens un gribētos, kaut todien vispār no mājas nebūtu kāju spērusi laukā).
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |