Mūsu tramvaja pieturā parasti iekāpj arī kungs gados. Viņa īpatnība ir tāda, ka pēc skata viņam sen būtu jābauda mājas miers un jāizvairās no kņadas, bet viņš katru rītu kārtīgi iet uz tramvaja pieturu un brauc....kaut kur. Garais, mazliet sakumpušais augums un melnais lietusmētelis, kuru viņš valkā gan šodien, gan -20C aukstumā, viņu padara mazliet līdzīgu sisenim no bērnu grāmatas par brāļiem siseņiem, kuri turēja mūzikas instrumentu veikalu. Arī aukstajā laikā galvā viņam bija vien berete un kājās - kurpes; taisnības labad jāatzīmē, ka apģērbs izskatās nevainojami un pat mutautiņš ir auduma, kādus daudziem vairs neredzēsi. Vienīgā vājība, ko pie viņa esmu novērojis, ir tieksme apsēsties pēc iespējas ātrāk, reizēm pat atvairot vai pieceļot skolēnus. Te gan es neesmu nodomājis ielaisties disputā par skolēnu grūto dzīvi, bezjēdzīgo mācību programmu un vajadzību apgreidot gadžetus, jā, tas lai paliek citai reizei.
Otrs ievērības cienīgs personāžs mūsu pieturā ir tante sieviete pēc labākajiem gadiem, kuras slepenā aizraušanās ir atkritumu atstāšana pieturā. Biju ievērojis, ka pie pieturas zīmes staba samērā regulāri atrodas [pus]caurspīdīgi maisiņi ar sadzīves atkritumiem, spriežot pēc atpazīstamajiem iepakojumiem. Un tad kādu rītu ieraudzīju sievieti, kura pietuvojusies stabam un pametusi apkārt pāris zaglīgu skatienu, puspieliekusies izņēma no iepirkumu somas maisiņu un novietoja pie staba. Lai arī stāvēju puspagriezies, tomēr redzēju visu itin labi. Iztaisnojusies un dzirdot manu smīkņāšanu, viņa nolēma, ka uzbrukums ir labākā aizsardzība.
- Vai esmu vainīga, ka šeit vairs nav miskastes? Agrāk bija!
- Iespējams, ka neesat. Domāju, ka tramvaja pietura nav īstā vieta atkritumiem.
- Un kur tad lai es tos lieku?
- Varbūt miskastē pie mājas? Pie visām mājām tādas ir.
- Pie manas nav.
- Varbūt kādā miskastē pa ceļam uz pieturu, pavei, tur pie veikala?
- Netaisos celties 10 minūtes agrāk!
- Nebaidāties, ka kādreiz jūs pieķers policists vai RS kontroles dienests? (neatļauts paņēmiens - atsauce uz mītiem)
- Vai jums vecāki nemācīja, ka pret vecākiem cilvēkiem jāizturas ar cieņu?
- Mācīja gan; arī to, ka nevajag izmētāt atkritumus kur pagadās.
Pienāk tramvajs, atverās durvis un nākas paskubināt oponentu, lai nepaliek aiz durvīm. Kopš tās reizes ekspozīcija pieturā nav mainījusies, nolemta erozijai un pussabrukuma periodam zem klajas debess.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |