Tā, esmu to paveicis. Rozelliča nagi ir apgriezti un varu turpināt eksperimentus ar laktiņu resnumu, lai nagi vairāk deldētos dabiski un pie šīs procedūras būtu jāatgriežas pēc iespējas tālākā nākotnē. Šoreiz pat esmu apzināti sagaidījis dilstošu mēnesi.
Divas iepriekšējās reizes noķēru putnu ārpus būra - vienreiz aiz aizkara, otrreiz - apklājot uz grīdas, kad tas mielojās ar sēmenēm. Cita lieta ir ķert būrī. Neskatoties uz to, ka mierīgā balsī esmu izstāstījis apstākļus, kas neļauj atlikt ķeršanu un precizējis, ka viss tiks izdarīts ātri, nesāpīgi un citādi profesionāli, putns zibenīgi noprot kas notiks un sāk nervozi klukstēt un lekt uz būra sienām. Ātri izņemu laktiņas lai nesitas pret tām un vairāk brīvas vietas. Atveru durtiņas un izplešu būrī lakatu, lai bloķētu izeju un virzu tā, lai samazinātu brīvo telpu. Aizvakar ķēru ar mazu drānu, Rozelličs izspruka un baidījās visu vakaru. Vakar devu abiem atpūtu un šodien nolēmu neatkārtot kļūdu ar nepietiekami lielu drānu. Samērā ātri putns bija uz būra grīdas zem lakata. Brīdi nogaidījis (pāris ieelpas-izelpas, lai savāktos) un mazliet mierīgi parunājis, noskaidroju uz kuru pusi ir galva - kodiens pat cauri lakatam liek ļoti savākties, lai nekliegtu balsī. Tad saņemu tā, lai nevar izplest spārnus, pārlieku grozīt galvu un kost, nesu to pie galda, kur gaida knaiblītes un ūdeņraža pārskābe. Galvu pagaidām atstāju apklātu, lai atpūšas un nestreso. Nagu kniebšana norisinās samērā veikli, esmu spējīgs komentēt savas darbības bez balss nodevīgas aizžņaugšanās. Kad lielos vilcienos viss izskatās apdarīts, atklāju galvu, izvairos no knābja kas grozās pakaļ maniem pirkstiem un iedodu saulespuķu sēklu. Apbrīnojami, bet putns to paņem un ēd. Aha, vienam nagam galā parādās niecīga asins pilīte - esmu par daudz nogriezis, tas pirmo reizi. Vairākas reizes uzpilinu uz naga ūdeņraža pārskābi. Rādās, ka stress nav tik milzīgs, lai arī ik pa brīdim izdvesa gluži neomulīgus ķērcienus, kādi nav dzirdami ikdienā. Ieraugu, ka viens pakaļējais nags nav apgriezts, pēc tam vēl pielīdzinu leņķi pārējiem un palaižu kosmētisko ieslodzīto brīvībā. Rozelličs uzspurdz uz pašas augstākās laktiņas pie griestiem un dienas atlikumu pavada tur, paretam nolaižoties līdz būrim uzēst un manoties atpakaļ, tiklīdz rodas aizdomas par suverenitātes saglabāšanu. Uzcienāju putnu ar ciedra rieksta kripatām, pēc tam ar medus pili un ļauju atpūsties.
Šķiet, ķert ārpus būra ir pareizāk, ja tā var teikt - citas reizes labprātāk atgriezās būrī. Var jau saprast - mājokļa neaizskaramība pārkāpta, kur tad vēl tālāk. Cienastu no rokas gan ņēma uzreiz pēc eksekūcijas un pēc pāris stundām jau piedziedāja mūzikai, tomēr pāris dienas man to vēl pieminēs.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |