Mans 2011.g. kino atradums
Likās, ka visas būtiskās 80/90to robežas krievu filmas ir redzētas, bet te stāsts par...ai, paši redzēsiet. Pēc 15 gadiem tiek uzņemts turpinājums un šis ir viens no nedaudzajiem gadījumiem, kad turpinājums aizrauj tikpat, cik sākums un beigās nav nožēlas par veltās cerībās izniekoto laiku.
Neviens īsti nezin, kā tas ir radies, šis spoku trolejbuss. Daudzi to arī nav redzējuši, jeb pareizāk, vairs nevar pastāstīt par to. Tie nedaudzie, kas var, arī nav vienoti savās atmiņās. Vieni saka, ka tas ir jaunais škodas trolejbuss, citi - ka vecais modelis. Pārsvarā tas dodas ielās naktīs, bet ir manīts arī agros rītos, pirms sastrēgumiem. Tas joņo bez nevienas gaismas - ne priekšā, ne arī salonā nedeg spuldzes un nevienam nav pārliecības par vadītāja esamību. Kāda pensionāre ziņo, ka savām acīm krustojumā laternu gaismā redzējusi pie stūres savu bijušo kaimiņu, kas esot strādājis TTP un pirms sešiem gadiem pēkšņi pazudis. Bet kā var ticēt pensionārei, kura pat dienas laikā redz pagalam vāji - to mēs uzzinājām no veikala kasieres - viņa ir ievērojusi pircēju kura pie kases bieži pārskatās un ilgi skaita atlikumu? Nevar, nevar ticēt un neviens viņai arī netic. Stāsta - ir redzēts ka trolejbuss spēji piebremzē pie naksnīgās pieturas un ievilina sevī samiegojušos vai apreibušos naksnīgos braucējus. Un neprasiet, neprasiet man vai kāds ir redzējis šos nelaimīgos jelkad izkļūstam no slazda, kas traucas tumsā! Kas ar tiem notiek? Skaidrs, ka ne jau nu tiem notecina asinis kā bērnu šausmu stāstā par melno volgu, skaidrs ka nē. Ar gaismu vājprātīgu mirgošanu e-talonu iekārtās upuris tiekot novests līdz nespēcīgam stāvoklim, tas gan esot droši, bet tālāk, kas notiek tālāk...viss ir pārāk neskaidri, lai apgalvotu droši. Tikai zināms, ka uzreiz pēc mirgošanas palicēji ir redzējuši, ka strāvas noņēmēji vadu tuvumā kļūst sarkani kā sildītājs Saulīte manā bērnībā, un atskan kā pēdējā zvana, kā apmierinātas čāpstināšanas skaņa, kautgan visdrīzāk tā ir hidraulisko bremžu darbības pazīme. Stangu uzkaršana....varbūt tomēr tas kādam būs izlicies? Nakts, bezmiegs, nogurums - tie ir uzticami draugi, kas roku rokā iet pa ceļu, skaļi triekdami un svilpdami garāmgājējiem - nebūtu nekāds brīnums, ka daudz kas no šī stāsta ir pārprasts vai iedomāts, vai pat nosapņots, stāvot naktī un vējā, kas no tālienes atnes svešādas noskaņas. Naktī, kad gaismai nav varas pār zemi un starp cilvēku un kādu mazu dzīvnieku vairs nav lielas atšķirības - tie ir vienlīdz pieejami kumosi ložņājošām bailēm, pagājušo dienu rēgiem un glūnīgi sekojošām ēnām.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |