Kad pārtrauc dzert kafiju vai melno/zaļo tēju, pirmajās dienās pašsajūta ir samērā nelāga, man šķiet, ka tās ir lomkas vieglā izpausmē, ja šīs lietas var salīdzināt (palīdz melnā ogle un daudz ūdens). Šādās reizēs es iztēlojos, kas notiktu ja šādu vai tādu iemeslu dēļ kafija un tēja vairs nebūtu nopērkami - vispirms pa dzīvokļiem staigātu cilvēki, piedāvādami vecāsmātes smaragdus par paciņu kafijas, pēc tam jau kāpņutelpās sagrābtu ķīlniekus lai iemainītu pret dzīvinošo vielu.
Pirms apciemot kaimiņus ar cirvi vai fleksi ala Predator ][, te var izlasīt, ka iespējams, krīzes situācijā var dzert miežu iecienīto vai turpat pagalmā salasīto zīļu novilkumu un netērēties speciālajam aprīkojumam. Pēc pāris pirmajām dienām no rīta vairs nav sajūtas ka nevar pamosties un pēc pāris nedēļām, pagaršojot kafiju, rodas doma - kā es to varēju iedzert, bet zaļā tēja gan viegli atgriežas.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |