Prof. Biezpientaures pētījumu centrs - 11. Novembris 2010

11. Nov 2010

20:22

amatpersona pret sistēmu.

turklāt tas nav jauns Džeriņs un pat ne Borovkovs spēka gados.
Tā vietā lai pagaidītu dažus gadus, pēc kuriem varētu doties pelnītā atpūtā un pavadīt mūža nogali kruīzos, cilvēks rīkojas.

(ir doma)

20:57

Runājot par kino, pēdējā laikā prātā palikusi Three. Sižets un pārējais aptuveni uz b-cat filmu pusi, bet šoreiz ne par to. Pārsteidzošākais ir tas, ka tik vienkāršā, es teiktu, piektās klases skolēna iztēles līmeņa sižetā var būt tik daudz vielas pārdomām. Drīzāk jau - nevis daudz, bet tik vajadzīgas vielas.

Iztēlosimies, ka filmā nav čoknutās iezemietes ar vūdū iemaņām, izlaidīsim vājo seksa ainu uz jahtas, noticēsim matroža frustrācijai un ugunsgrēka sākumam un attīstībai, nevērtēsim vidēju seriālu atgādinošo kameru. Šeit tam nav nekādas nozīmes, atkārtošos. Paliek tikai fakts, ka izglābjas matrozis un sieviete. Un brīdī, kad abi jau sāk vizualizēt nākotni patīkamās krāsās, matrozis atrod sievietes vīru - ievainotu, bet gluži dzīvu. Vīrs tiek attēlots kā plikpaurains greizsirdis, kurš tomēr ātri noorientējas jaunajā pasaules kārtībā un pamatoti sāk ienīst matrozi, kurš pa to laiku pamanās pārgulēt ar izglābtā sievu. Tālāk seko tikai razborkas, naids, viltība un jūras produkti asortimentā.

Labi, matrozis protams izglāba sievišķi, barojot to pirmās dienas pēc izglābšanās. Kad atradies vīrs, izrādās ka pamuļķa gringo ir spējīgs pats atrast jūras radības iztikšanai, ne pārāk iespaidīgai, bet tomēr. Tomēr sieviete jau ir iebarota un nevis pasaka matrozim, klau, milzīgs paldies ka izglābi mani, bet tagad, pats redzi, man te ir vīrs, bet sāk dubultu spēli. Vīrs tiek attēlots kā greizsirdīgs psihopāts, bet padomāsim labi - kā šādā situācijā rīkotos jūs? Teiktu - draugs, cienājies vēl? Ja matrozis izglāba, nevis atstāja nomirt uz rifa, tad ar ko mums vēlāk ir darīšana - ar nekaunību, ar cilvēcisku vājību jeb ar liktenīgu kaislību? Vienalga, kā to sauc, bet tad nevajadzēja glābt vīru.

Te ir interesanti - ja vīrs izrādītos švakais kam jādodas dzīvot uz salas otru pusi, tad filma būtu pavisam vienkāršs ilustratīvs materiāls par selekciju. Šeit vīrs pat mēģina abus aizsūtīt pie Pētera, pasviežot ēsmu laivas veidā, kas patālāk no krasta sāk grimt. Varbūt tas izskaidro mieru, ar kādu finālā izglābtā sieviete nolūkojas uz atstāto vīru? Es gan prātoju, ka jau no paša sākuma viņa nemīlēja vīru.

Vispār domājot par filmu, likās ka var uzrakstīt interesantāk, par civilizācijas plāno slāni kas pazūd kritiskā situācijā bet mēs to jau zinām no sabiedriskā transporta un štokmaņdienām. Par Stokholmas sindromu te nekā nav, galu galā pati atdevās. Nujā, kautkā stulbi sanāca. Filma ļoti tālu no izcilas, bet pievilka kautkāds banāls tiešums, līdzīgi kā krēpains spļāviens uz ietves vai noklausīta saruna tramvajā.

Rakstot atcerējos, ka no Ričija filmām man uz šo brīdi atmiņā arī ir tā, kurā Madonna arī izglabjas ar matrozi, tikai sižets paplašinās līdz trīssstūrim pašās beigās un beidzas savādāk. Nepārprotiet, es esmu redzējis snatču un stobrus, esmu. Man tās atgādina nesen populārās HDR fočenes - pirmajā brīdī liekas, oho, nu gan kļova, bet paskatoties vēlreiz, rodas sajūta ka vizuālais risinājums ir vienīgais kas tur ir un saturs izpalicis. OK, es droši vien esmu īsts sēne, bet es nebaidos iznākt no skapja :)

(ir doma)
Previous day (Calendar) Next day