Redzot ziņu virsraktus par NĪ cenu stabilizāciju daudzstāvu māju segmentā, prātā nāk visu vasaru redzētā rindiņa rēķinā, ka mājas parāds ir tik un tik tūkstoši, kas tagad ir sasniedzis atzīmi 15. Kā runā, kaimiņu mājā siltums jau esot pieslēgts, savukārt mūsējā tiek pielietots termālais instruments fiskālā roba korekcijai. Brīvdienās biju pie mammas, krāsniņa starp virtuvi un gaiteni likās daudz jēdzīgāks apkures variants, nekā mēmās, aukstās caurules; turklāt nav jāmaksā par tiem, kuri nevar vai negrib. Pilsētas daudzstāvenē grūti realizējama ekstra. Cik saprotu, arī gāzes apkuri tik viegli neierīkot (kas tur bija - vienam dzīvoklim uz kāpņutelpu? varbūt jāpasteidzas :)
Jāsāk prātot, kāda veida elektriskie sildītāji būs ar maksimālo atdevi pret ieguldītajiem latiem. Zinot, ka viedie naski maina likumus, lai varētu ņemt naudu no tiem, kuri vēl maksā un turpināt apsaimniekošanas komunismu, jāsāk domāt vai vispār ir kāds iemesls lai neizstātos no spēles, kurā krēslu ir mazāk nekā spēlētāju. Tiesa, mūsdienās pavisam iziet nav viegli - parasti jau mainās tikai spēle un krēsli, bet noteikumi visur vienādi - pidarasi, atdodiet naudu!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |