Varbūt kāds var jēdzīgi pastāstīt, kas tur pirms gadiem 40 bija ar dzīvnieku balsīm kā audiālo fetišu? Pats es neko lāgā neatceros, tik vien kā bērnībā lasīju - Zentas Ērgles grāmatā spekulantu banda tirgoja plates ar dzīvnieku balsu ierakstiem (vai ackijs džezs ar dzīvnieku piedalīšanos? vismaz suņi tur gaudoja), tagad skatos kapteiņa Enriko pulkstenī stilīgais deju zālē arī izcēlās, klausoties aitu blējienus tranzistorā.
Protams protams, daudzi tagadējie izpildītāji netiek līdzi pat aitām, bet tolaik pasaulē taču bija daudz gluži normālas mūzikas, kāpēc PSRS kultūras republika pavilkās no dabas balsīm?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |