Dzirdot viedokļus par zagļiem valdībā, gribās pastāstīt īsu atgadījumu.
Vienu dienu bodē pērku ananāsu, kuri ir divu veidu - mazie zem lata, lielāki ap ls1.5
Jau berot makā atlikumu, saprotu ka izdots kā no mazā, man parasti nav problēmu pateikt "jūs kļūdījāties", atdot lieko un neprātot par negūtajiem ienākumumiem. Bet te prātā nogriežas doma par negataviem tropiskajiem augļiem ziemeļu puslodē, zvērīgo kapitālismu - vārdu sakot, pilnīgs breds. Man gan ir pieredze, un arī tēvam vasarā bija gadījums kad iekārojot sīkumu, pazaudēja visu maku, bet te vēl pazib doma labi labi, lai tas būtu eksperiments, ko iegūsim, ko zaudēsim.
Nākamajā dienā, man jau esot veikalā, pazvana sieva ar dinamisko wishlistu, bet man ne soma līdzi, nekā. Vārdu sakot, vienā rokā kautkāds pomerancs, otrā kautkas vēl, un padusē zīmēšanas bloks. Atnāku līdz mājām, nu 5 minūtes, mājās pretī skrien meita un te es saprotu, ka paduse tukša. Atpakaļceļu veicu jau 2ās minūtēs, bet mūsdienās uz ceļa neko atstāt nevar.
Bloks maksāja vairāk nekā starpība starp ananāsiem. Turklāt, ja es pavedos uz nepilnu latu, tad kas notiktu ja man solītu 10%, koferi ar naudu vai vietu vēl tuvāk kombikorma silei? Pieņemu, ka pieprasot uz vietas nošaut visus kampējus un valsts izlaupītājus, opozīcija ir kategoriska līdz brīdim, kamēr nav iestūmuši savējos galvenajos robos - kā tas dzīvē arī gadās.
Vieni mās ar galvu, jā, dievs nav mazais bērns, otri teiks - šādi domājot neko dzīvē nesasniegsi. Lai nu kā būdams, es tikai uzrakstīju, bet jūs domājiet, ko gribat.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |