Šodien tramvajā iekāpa sieviete, apsēdās, noskaidroja ka maršruts neved uz Maskačku un mēģināja izgrīļoties laukā. Nepaguva.
Apnikušas man tās ekskursijas, joptvai, ka lai es tagad tieku uz Maskačku? viņa teica.
Šodienas bilance - aizbraucu nomainīt ripuļus, izrādījās ka patiesībā ziemā es braucu par 1.5cm zemāk nekā vasarā. Vakarā neizturēju un pamēģināju kopēt bildes, neskatoties uz to ka nav taimera un process notikās antisanitāros apstākļos uz grīdas. Vanniņas - lieliski noder saldējuma tukšās plastmasas kastītes.
Pirmo kontrolstrīpu izgaismoju pilnībā (1..7sek@5.6), tad aptuveni apjautu ekspozīciju, tikai grūti atkārtot laiku, skaitot. Aizrāvos tā, ka aizmirsu uzlikt bidu uz to pašu taimeri, kura man nav.
Tagad es jums pateikšu - ir viegli saprast, kāpēc tik populāras masās kļuva minilaboratorijas, kas attīsta filmu un izdrukā kartiņas. Tās palīdz taupīt laiku, naudu, ūdeni un vietu dzīvoklī. No otras puses, brīdis kad uz bālā papīra sāk iezīmēties kontūras ir ļoti feins, tas ir kā pirmo reizi metinot vai pļaujot zāli. Savukārt minilaboratorija ir lielveikals. Saprotot savas vēlmes un vajadzības, var saprātīgi lavierēt starp izsalkuma remdināšanu un baudīšanu.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |