nu, tāds stāsts, piemēram: vīrietis pāri 60 satiek meitēnu no savas bērnības, kurai arī nu jau pāri 50. Jaunībā 7 gadu starpība, protams, bija pārāk liela, bet tagad - nejūt. Vīrietim pa šiem gadiem ir bijušas ap 5ām sievām un daudz vairāk sievietēm. Viss kautkā beidzies pats no sevis - vai nu nācies padzīt/aiziet no sievām vai tās ir mirušas. Sievietei arī gājis dažādi - pēc 30 gadiem fermā aizbraukusi peļņā pāri dīķim. Vispirms atstrādājusi 20 štukas zaļo par nelegālo pasi, tad bērniem pārsūtījusi vēl 30 - tie uzcēluši mājas, nopirkuši normālus auto. Tad insults. Piespiedu atgriešanās dzimtenē. Nav kur dzīvot, bērni pie sevis arī neņem. Kādu dienu tie abi satiekas, vārds pa vārdam - stresa situācijās jūtas veidojas ātri. Vīrietis ir pagalam šļaugans pēc sievas nāves, sieviete pārdzīvo neizdevušos emigrāciju un bērnu divkosību. Kamēr nav pagājis gads pēc sievas nāves, abi negrib afišēt attiecības (kuras joprojām ir platoniskas) - ciemā tradīcijas joprojām tiek koptas. Turklāt sievietei ir jātiek vaļā no alkāna, kurš uzreiz pēc atgriešanās palīdzēja ar kaktiņu, ar padomu - bet izrādījās dzīvošanai nederīgs, kaut arī tagad ambīcijas lielas.
kā tas varētu turpināties?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |