Prof. Biezpientaures pētījumu centrs - 3. Augusts 2009

3. Aug 2009

16:23 - Small step for mankind, huge leap for me

Izrādās, ka kāds jau ir uztaisījis to, ko man vajadzēja - atgādināšu, ka tualetē man bija situācija ka no kaimiņiem nāca suņa, kaķa un cigarešu dūmu voņa (to pat par smaku nenosauksi). Pēdējā laikā palikušas tikai cigaretes, laikam nabaga dzīvnieki nav pārdzīvojuši genocīdu ar nikotīna indi. Tātad, pa ventilācijas cokumu tas viss nāca manā tualetē, savukārt aizlīmējot cokumu apstājās gaisa cirkulācija un saprotat paši, ka es arī nepārtieku no rīsa grauda mēnesī.

Jaunais revolucionārais produkts "Nībelungu gredzens III" ir atrisinājis manas mokas. Tas ir parasts ventilators, kam priekšā ir sīciņas žalūzijas kuras izslēgtā stāvoklī ir ciet. Paraujot elegantu aukliņu a la 60to gadu stāvlampai, ventilators sāk darboties un vienlaicīgi uzsilst mazs taisnstūris izstumjot virzulīti (ar elektrību uzsilda atsperi, tā deformējas un veic darīgo darbu?) kas savukārt atver žalūzijas. Aleluja! Mēs lidojam! Viss noiek saskaņā ar virszemes centra instrukcijām!
Paraujot aukliņu otro reizi (žēl, ka arī ūdens noskalošana nav noformēta ķēdītes+čuguna čiekura veidā, valdītu tāda saskaņa), ventilators izslēdzas un pēc pārdesmit sekundēm, apnicis gaidīt elektrisko kairinājumu, ieraujas arī virzulis - aizverot žalūzijas. Houston, mēs nosēžamies!

Kā es to visu zinu? Āre, pats pieliku un tam vajag noņemt ventilatora vāku - pie viena palaižot barošanas vadu uz otru pusi, tuvāk elektrības kontaktam. Tagad saskaņā ar labas prakses tradīcijām varēšu ieslēgt ventilatoru, arī mērcējot filmu ķīmijās (kurām gan nav nekāda smaka).

(ir doma)
Previous day (Calendar) Next day