Skatos 1956.g. filmu "Starik Hottabič". Filma sākas ar skatu - puikas peldās Moskva reka, pilsētas centrs. Turpmāk seko propaganda, bet tas ir saprotami - par valsts naudu ir jātaisa propaganda un jāstiprina valsts, bet avangardu lai apmaksā paši avangardisti. Bet ne par to. Filmā ir daudzi aizkustinoši skati, minēšu dažus - izmirkušais Hotābičs mēģina bučot ogļrača stērbeli, lai izlūgtos žēlastību un nespēj noticēt, ka "šeit visi ir sultāni un katrs var uzturēties šajā pilī". Kad Voļka atsakās no pils, karavānas, vergiem un pat garšvielu maisiem, kurus negrib arī iztirgot - tad jau labāk mirt, nekā kļūt par spekulantu.
Labi, par propagandu mēs jau runājām, lai arī visdrīzāk liela daļa jaunatnes 56jā tā arī dzīvoja. Pagāja nieka 40 gadi un filmā attēlotās nostādnes bija pilnībā mainījušās. No pasaules vēstures viedokļa 40 gadi nav nekas, tos var pamanīt tikai jaunākās vēstures mērogā. Mani šobrīd interesē, kādas filmas Krievijā tiks uzņemtas 2036. gadā.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |