Man ir uzmācīga ideja par zūmobjektīvu kā zupas koncentrātu. Ceļojumā nestiepsi līdzi cepeškrāsni un sudraba galda piederumus, tādāļ paņem konservus un putraimus + nazi un karoti. Tāpat arī objektīvi - viena korpusā apvienoti vairāki fokālie attālumi.
Kad saka - o, var pievilkt baigi tuvu un smuki nofočēt tālu objektu (domājot gan objektus kuriem klāt nepieiesi, gan vienkārši lai ietaupītu pārdesmit soļus), parasti domā teleobjektīva īpašību saspiest perspektīvu, dabiskā veidā izolējot fotografējamo objektu. Loģiski - teiksim, vāvere vai pīlādžoga, kas redzami kā sīks punktiņš attēlā, parasti nav veiksmīgs attēlojums.
Iztēlosimies Pētergaili - vairumā gadījumu cilvēki domā, ka ir vajadzīgs liels zūms/pietuvinājums/tālummainis ((c) kretinosa letonica), lai gailis bildē būtu liels. Tomēr, ja kāds gribētu uzņemt attēlu, kurā gailis aizņem attēla lielāko daļu un fonā ir redzama pilsēta, visa zūma teorija sabrūk - nāktos uzlīst torņa galā, stiprināties klāt gaiļa tiešā tuvumā un fotografēt ar platleņķa objektīvu (vai zūmu platleņķa pozīcijā).
Divas bildes ar gaili kas aizņem attēla lielāko daļu, bet pilnīgi cits attēlojums. Man šķiet, ka šis ir samērā veiksmīgs skaidrojums tam, ka "piezūmošana" neaiztāj pieiešanu klāt ar kājiņām (zooming with feet).
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |