Šorīt beidzot dzirdēju "monotonijas" fināla (kuru es nogulēju) atstāstu. Nosaukums varētu būt "ej dirst, stulbeni". Respekts par spēju sadabūt naudu un nenodzert to uzņemšanas laukumā, bet tikt līdz gala produktam. No otras puses, kulta kino tas arī nav. Ainu ar pudeles attaisīšanu varētu pārdot kādam slavenam režisoram.
"trīs krāsa/baltā" bija vienīgā no trim, kuru nebiju redzejis iepriekš, tāpēc vakar skatījos, pat teju vai miegot ciet. Labs stāsts - katram miljonāram ir sieviete, kuras dievināšanai vai pazemošanai ir vērts lēkt ar pliku pakaļu uz ecešām.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |