Atpūšoties pareizi, 5 dienās var pagūt diezgan labi atgūties no asapiem un ainīdiem. Pirmkārt, vajag izslēgt telefonu vai vismaz ieslēgt klusumu. Ideāli būtu to atstāt mājās. Otrkārt, aizfigačīt prom no virpas bāzespilsētas. Vienam tā būs Argentīna vai tuvāka zeme, man pietika ar koka namiņu pie Baltijas jūrjas. Skaumjais ir tas, ka šļirces tagad ir atrodamas nesen pusmežonīgās pludmalēs. Labais ir tas, ka atpūtnieku un viņu sūdu joprojām ir tūkstošiem reižu mazāk nekā našas Jurmalas zilajā smilšukastē.
Tagad par praktisko - starp robežu un Palangu ir vairākas vietas ar leišu ēdmaņām. Vicojot atpakaļ no jūras mammāļu šova un bezmaksas stāvēšanas Klaipēdas vecpilsētā (tur vēl nav bijuši konsultanti no RD), ir skaidrs ka vismaz vienu reizi jāapmeklē leišu variācija par Lido (Juozu alus). Šašlikus, grilu un pārējos latv. tautiskos ēdienus var ieslānīt arī tepat, tāpēc aizmirstu brīdinājumu un paņemu pilno cepelīnu porciju. TAS NEBIJA PAREIZI! T.i. pirmais ir veicams, otrais - ar piepūli, lielu piepūli. Skaidrs, ka cepelīni ir leišu slepenais pasaules iekarošanas ierocis, bet - jāatzīst, ka labi, nudien labi. Un alus, tas tur ir vienkārši...cik izdevās nostrebt no sievas kausa, tas ir ļoti ļoti normāls izstrādājums; tas pats attiecas uz kvasu. Tā jums nav nekāda kuba vai tamlīdzīgs aldaris, biedri. Nu un uz totālā birģerisma fona patīkami izceļas basketbola laukums starp ēstuvju ēkām. Īsti leiši, pieminot baskotbolu, pieceļas un raud, tā man teica.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |