Škapčikā aiz kakao burkas atradu paslēpušos paciņu ar to maisījumu, ko indieši košļā pēc ēšanas, nu tur anīsa un tamlīdzīgu sēklu sajaukums. Par spīti notecējušam, maigi izsakoties, derīguma termiņam - paļot otļičnij. Izvilku laukā produktlistu, tāda kartonka ar pašdarbnieku apdruku. Otrā pusē teksts "Understating financial statements, sixth edition", laikam žurnāla biezais vāks. Cilvēkiem ir iniciatīva, rokas un nav ambīciju gada laikā nopelnīt ne mazāk par miljonu (savādāk nav vērts).
Atcerējos, ka čavanprašam, kuru bāleliņi sūkā par čiriku/burka, apakšā ir cedele ar MSRP - rūpijas jau pagaisušas no galvas, bet pārrēķinot, bija bišku zem 3usd. Ekonomikai jābūt ekonomiskai, turklāt kas vainas pašu medum. Jā, un nafig mums Peru, Ukrainas vai leišu medus - šai ziņā esmu tuvredzīgi patriotisks. Latvijas banānus es neēdu, jo tie mums švaki aug, bet medus tak ir pašiem.
Nupat kanibalizēju konikas ziepjutrauciņu, lai varētu beidzot pabeigt citas konikas, S2 augšāmcelšanu. Atcerējos multeni par Nesiju, kurā mazais pārvēršas par lielo, lidzīgā veidā.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |