Parasti es neesmu nūģis, bet šodien trahtunga ar "very secure ftp" + firewall pēdējā, bet ne uzvaras fāzē, uzvilku kerzavikus un gāju augšā pie zeņķa, kas dušī monstrus, laižot skaņu caur kautko, kas pārsniedz tipisku govnopīkstuļu skaļumu. Plkst. 22:45 un man ir pajāt, ka likums viņam dod iespēju vēl 15min. likt man justies sūdīgi. Ilgs zvans pie durvīm....atveras iekšdurvis....lipīgs skatiens actiņā....Čivo nada ? Čivo igraješ ? Čivo nada ? Spaķ haču. Nu spi. Prigluši šarmanku. Fiška ir tajā, ka balss pieder zeņķa fāterim, grāfam bļe montekristo, kas nemitīgi kautko špaktelē. Var jau būt, ka mājās ir viņi visi, otprisks rāmi apgūst kompi un fāters studē jaunāko špakteļmasu prostektus un pie durvīm pienāk, vien mana vēlīnā zvana iztraucēts. Karoče, es zinu ka šis ne tuvu nav ļaunākais variants, bet neviļus atceros prof. Bormantāla spriedumu par proletārija paradumiem. Lai arī tas nav kritērijs, protams.
man patīk tā vieta "Limuzīnā...", kur pa ceļam uz Cēsīm piestāj ceļa malā, pretī Unguram, lai aprunātos ar Pigalu Frīdi. Pa priekšējo logu redz valni (tas ir kādu kilometru tālāk pa to pašu ceļu), pa aizmugures logu un no malas - kā ir, ezeru. Un tā vairākas reizes no vietas :)
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |