Pamazām es sāku saprast, kas ir pacietība. Darbā šīs īpašības tik ātri neattīstās - tur vai nu ir vai nav. Kad uz galda zem lampas guļ izjaukts šateris (nu, nezinu jēdzīgu latvisku terminu...slēdzis man neliekas precīzs), vispirms uz zobu bakstāmā kociņa uztinam vatīti, samērcējam šķiltavu degvielā un notīram vienu pusi, tad uztinam virsū vēl nedaudz vates (lai izolētu netīrumus kas nonākuši no pirmās puses) un tīrām otru pusi. Vienkāršam šaterim ir 5-7 diafragmas lapiņas. Saveram lapiņas uz pusmilimetru augstām tapiņām, pa virsu caurumaina plaksne un nostiprinām ar divām skrūvītēm. Tad tīrām 6 šatera lapiņas, no abām pusēm. Izkārtojam tās uz otras detaļas. Ar rokām ņemt nevar, jo pirksti vienmēr ir taukaini. Es ņemu ar diviem svaigi no kastītes izņemties zobu bakstāmajiem, kā suši gabaliņu. Ak jā, zem lapiņām jāpaliek tādas kā mazas šaibiņas, arī tās jānotīra. Saliekam, tātad, uz tādām pašām niecīgām tapiņām, ar pirmo reizi nesanāk. Tad vajag to pirmo detaļu uzmaukt virsū otrajai, un tā lai no lapiņas neizkustās no vietas. Jātrāpa precīzi, tad uzmanīgi jātur un ar pulksteņu skrūvjgriezīti jāpabīda atsperots kloķītis, lai ieiet orbītā. Otrajā pusē ir vadiņš, tam uzmanīgi jātiek pāri, savādāk lapiņas jākārto no jauna. Aleluja ! ar kādu piekto reizi izdodas. Darbojas ! Ooops....izbirst viena diafragmas lapiņa....BAĻĻIN ! Nuja, diafragmas pirmā un pēdējā lapiņas savā starpā jāsabloķē. Labi, viss no sākuma. Atkal savienošana. Atkal...šoreiz izkustās šatera lapiņas...vēlreiz...un vēlreiz...vairākas reizes pa vidu atpūšos....vēlreiz...Allah akhbar ! Beidzot ! Nu lūk, vroģe ir. Jāpadarbina, japaskatās. Tad jāizzīž no kautkurienes sprostgredzens, kurš pie izjaukšanas devās izplatījumā - pieredzes ta nav šādos darbos, nav jau softs kuru var pārinstalēt.
Lasīju, ka hobijs, par kuru nemaksā, labi ietekmē karmu. Ja ar to domāts, ka attīstās pacietība un spēja negaidīt rezultātu, tad laikam tas tā ir.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |