Vakarvakarā, uzrakstījis trīs noliedzošus meilus (etņekomņe) un vienu skeptisku ar cerības stariņu (visdrīzāk jā, bet es ņepričom), devos mājās. Pa ceļam uz tramvaju iedevos pasta nodaļā, lai apštempelētu pastkarti bračkam Čikāgā, kurš nupat ir dabūjis US autovadītāja tiesības un kāro pēc dodža intrepida, tipa lai būtu mobilāks darba tirgū. Atceros, ka ar pirmo auto es arī nebiju pārāk izvēlīgs, balto golfiņu nopirku pustumsā, pat lāgā neredzot to no visām pusēm. Gaidot kamēr meiča aiz letes iedos markas iepriekšējam grafomānam, papētīju sīkpreču asortimentu uz letes - triju veidu higiēniskās lūpukrāsas, šķiet zeķes un suvenīri "Rīga bumbā".
Tuvojoties pieturai, jau sapratu ka dzelzs tārps kādu laiku nav kursējis, pateicoties kādam vadītājam, kas nenoskaidrotu iemeslu dēļ nav ticis galā ar spēkrata vadību, kā bezkaislīgi vēsta diktora balss. Acīmredzot todien transporta pārraudzības dievība par mani apžēlojās un es paguvu nopētīt tikai vienu sievieti melnā džinsu kostīmā a la A-HA, bariņu tīņu kuri uz sliedēm ķēra viens otru un veci bēšos šortos, melnās zeķēs un melnās kurpēs ar "pidarasku" rokā, kad tīņi nelabi iekviecās, tuvojoties tramvajam.
Nāca uzreiz divi vajadzīgie pēc kārtas. Pirmā doma bija - kāpšu otrajā, tad paskatījies apkārt, ieraudzīju ka to pašu domā pārējie un iekāpu pirmajā; esmu taču skolā dzirdējis par spēļu teoriju un tā jums nav nekāda eļļā blanšēta skumbrija (kuru atlikām ēdu tajā skolas periodā). Nākamajā pieturā kāpa iekšā večiņa ar ripināmo, uz kura bija spainis ar tupeņiem. Kāds jaunēklis palīdzēja to iecelt un rezultātā spainis nokrita, un piesarkušais jaunēklis noliecās lai palīdzētu večiņai vērtīgos dārzeņus salasīt no sliežu seguma. Kad viņa kāpa ārā, starp citu, jau cits palīgs izveica to pašu, tikai nepiedalījās ražas savākšanā. Man blakus aizmugurē stāvēja divas skolnieces, ar seju viena pret otru un tramvajam paātrinoties, ārējā ar krūtīm gāzās virsū iekšējās krūtīm, un bremzējot - otrādi. Darot to, abas skaļi ķiķināja, aiz kam blakus stāvošā sieviete melnā sintētiskā pelerīnā sēca atkal un atkal. Pagriezienos jaunietes izmēģināja sānisko rīvēšanos, atkal skaļi ķiķinot. Es domāju par to, ka viņas ir pārāk tuvu, lai fočiks varētu nofokusēties un pārāk daudz cilvēku, lai varētu to izdarīt no lielāka attāluma.
Pa rādio skan sitroenu reklāma ar mūziku no "ungāru dejām" fonā (jeb "slāvu dejām " - ir arī tās). Reklāmas daļas priekšnieka vietā es idejas autoru būtu noslānījis ar nošu grāmatu.
Šodienas lietas un vairākkārtēja apmirkšana beidzās visai loģiski - ar nelielu daudzumu armēņu brendija. Man kā proletārietim un ģimenes galvam nav laika ar gudru sejas izteiksmi virpināt glāzi rokās, bolot acis un stāstot par "izturētajiem vīnogu spirtiem ar ozolmucas piesitienu". Knaukš vienreiz, pēc pārdomu brīža, kas aptver šodienas notikumus, notiek otrs knaukš, un pa ķermeni sāk izplatīties siltums. Reizēm ir jādzer praktisku iemeslu dēļ.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |