Vakar darbā ar kolēģi pusstundu smējāmies balsī (tiešām bija smieklīgi) par artlebedev.ru idiotēkas pērlēm. Pēc tam citam kolēģim pārsūtīju atklātni no idiotēkas "karameļ družba". Vienam uz boulingu braucējam nebija zeķu, es piedāvaju savas ar navaru par 1.20 (tikai otro dienu kājās, un mazgātas!), jo boulingā tās viņam maksās dubulti. Tā teikt, kolektīvs nav liels, bet draudzīgs.
Šodien biju centrālstacijā, gaidīju Maskavas vilcienu. 15 minūtēs redzēju tik daudz cilvēku, kuri atšķiras no mana ikdienas maršruta templeitiem ! Un sagaidītāji - ak šie krievi, kas sagaida atbraucējus ar puķēm - man vēl stāv priekšā saprast vai tā ir plika tradīcija, vai tas ir patiesi. Laikam jau nevar vispārināt.
Nuja, bet par krieviem. Nē, par šarmu. Tur tiešām uz laiku ir neliels gabaliņš Krievijas, uz tā perona. Gaida, pastaigājas, sarunājas. Kad sākt kāpt ārā, tekalē gar vagonu, ielūkojas logos, meklējot savējos. Tad no pēdējiem vagoniem garām sāk plūst straume, sarunu fragmenti - в Москве такая жара, да и в Симферополе тоже/а в этих ГУМах, ЦУМах - такое/а как там, ну помнишь. Nez ka būtu dzīvot Krievijā, bet nelielās devās man krieviskais patīk. Tāpat, kā aziātiskais un no citām kultūrām nākošais.
Flikrā sapazinos ar Kanādā dzīvojošu juristu, kuram viens no dzīves priekiem ir tas ko mēs sauksim par "camera junkie". Vārds pa vārdam, un viņš man izsūta koniku, par kuru es ībejā necīnījos, jo jauniņais (vēl zaļāks par mani) bija nolēmis dabūt to, pat ja nāktos pārdot māti. Nuja, viņš izsūta man paku un pretī gribot sovjetu Agat18. Pie mums tādu dabūt jau problēma. Viens negrib pārrakt bēniņus, otrs tikai maina pret Agat18k, trešam ir, bet pēkšņi neatbild uz meilu. Tas ir tas, kas man īsti nepatīk. Inerce, sopļejedstvo un piņņāšana. Dažas dienas vēlāk kāds Kirils Maskavā ir ar mieru man atdot Agatu pret Latvijas alu. Lai nedotu iespēju Kirilam mainīt domas vai aizbraukt uz Sočiem, sarunājam завтра высылаю пиво, послезавтра встречай. Pēc Jāņiem alus vai nu nav saražots, vai nav atvests. Katrā ziņā ne štokmanī, ne man zināmajos statoilos Užavnieka nav. Izzvanu visus, un Eksporta ielā mazliet esot. Tesos uz turieni. Vēl garšai Bauskas. Sarunāts, ka būs tumšais - un vēl saka, ka krievi tumšo nedzerot. Tad uz Maskavas vilcienu. Pavadone stāv pie vagona kā sfinksa pie piramīdas. Ir jākāpj pie naparņicas, kura pieņem maisiņu, lietišķi pieraksta saņēmēja vārdu, uzraksta man uz lapiņas vagona numuru, cikos būs galā lai varu paziņot, un ka atpakaļceļā vagona numurs būs mainījies. Сколько платить будете ? Serviss.
Šodien man uz galda ir Agats, kuru brīvdienās es mēģināšu lietot, pirms aizsūtīt.
Kas man patīk - ja cilvēks nedara, tad nedara un neko nesola. Ja dara, tad dara un izdara. Tā vienmuļā īdēšana, kas ikdienā jādzird, mani gurdina. Man patīk, kad katrs dara savu darbu.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |