Nolēmis šajā karstajā laikā pusdienas aizstāt ar 50g stipras kafejas un kādu konfekti, atskārtu ka jāiegriežas norvegprodtorga veikalā. Kasiere, pie kuras rindā iestājos, manā reitingā līdz šim bija virs atzīmes "viduvēji". Nākamais moments bija tāds - priekšā vienam skolniekam bija daudz pudelīšu ar krāsainu draņķi, nu kā tagad dzer - limpene ar mazliet šmigas. Pudelītes uz lentas bija guļus, griezās uz vietas un tuvāk kasierei nenonāca. Džeks pļurkstēja pa telefonu un pēc kasieres sejas un visas izturēšanās man bija skaidrs, ka tas ir tikai viens posms visā ķēdē.
Nosvērusi končas, kasiere izsita čeku. Hm, pēc sajūtas - mnogovato par dažām konfektēm. Čeku nedod, bet es pamāju ar roku tā virzienā. Bāžot kuļķeni somā, jau atgājis no kases, redzu - nuja, cita cena. Kasiere uzlūko mani kā dziļūdens zivis Marianu ieplakā, kas no tumsas un spiediena vairs nevar kontaktēties ar piekrastes faunu. Nu, tā arī esot, nekur nepārliecinājusies, kasiere izspēra. Nu labi, varbūt esmu pārcepies saulē, bet šeit lietas jau vada mani. Atnācis atpakaļ no stenda, redzu to pašu seju - neko neizsakošu un bez intereses par incidentu. Cik tad maksājot ? Ar uzvarošu smīnu ievadījusi kasē pie blakus kasieres noskaidroto preces kodu, kasiere nomaina mīmiku uz "oibļa". Drūmi atdevusi pārmaksu (starp citu, 45% no summas), kasiere nekādi nepauda attieksmi. Jau tikai ejot laukā no veikala, es domāju par to, ka acīmredzot viena krietna daļa arī nav pelnījuši nekādu lielāku naudu, ieskaitot kasierus, skolotājus, ārstus un pārējos štampovščikus, kuri sevi pieskaita zemes sālij, bet tā arī nav sapratuši vienkāršo patiesību - slauki ielu, metini vai prezidē banku - tad dari to šeit un tagad, par 100%, nevis rullē desu, sapņojot par ekonomisko uzplaukumu vai princi bentlijā, kas i pieglaudīs, i rociņu apzeltīs. Ņebuģet takova. Ja pieglaudīs, tad ātri atšifrēs un atbildes gājienā padarbinās uz nebēdu. Kurš nav lasījis "Šis tas par velti" ?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |