Pēc vakardienas bērnudārza pasākuma man ir sajūta, ka esmu vecs gļotains krupis kuru vairs interesē tikai kautko pastrādāt, kautko nopirkt un patvistēt smadzenes. Tik gaiši ir bērni un man kļūst skumji, zinot ka pieaugot, viņi gan iegūs, gan zaudēs. Un domas ir materiālas - vakarā piezvana klients, kuram ikurāt vakarpusē piededzis pārstādīt orgānu (es izlaidīšu pārdomas par konsultantiem un dinamisko biznesa vidi, pilnu ar izaicinājumiem) un vēl šodien, tā vietā lai kruīzētu pa Dievzemītes ārēm, es ik pa brīdim pieskrienu pa kastes, iebakstu klaviatūrā un klausos agrīnos Pink Floyd albūmus. Labi, ka visam pa vidu ir daudz laika, lai aizbrauktu līdz arsam pēc rezultātiem, nopirktu jaunu zvaniņu mazajam velosipēdam, un citām būtiskām darīšanām.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |