Kad meita bija pavisam maza un lai sievai neaizbrauktu šīferis, brīvdienās es to mēdzu palaist uz pilsētu brīvajā sirojumā. Tad es arī uzdūros NG entertainment šovam, sestdienas pēcpusdienā mēdzu paskatīties, un zīdaiņi mēdz daudz gulēt. Kur vēl redzēsi tik rafinētu uzstāšanos un tik pateicīgu publiku ? Nu, bet tiešām reāls vecis, neviļus atceros ģeniālo recepti - reliģija ir visienesīgākais bizness, turklāt nav krenķu kā ar stobriem un pulveriem; politiķi roku spiež atklāti, nevis slepus parakstot vienošanos.
Un nesen uz ielas ieraugu lielos reklāmas stendus ar 3 virsmām, no kurām pie manis vēršas "viens no vispazīstamākajiem sludinātājiem bijušās Padomju Savienības teritorijā". Sak, "Parunāsim par galveno mājīgā vakara atmosfērā". Uzzināju, ka viņiem webmāja ir, nu pareizi, mūsdienās ir jābūt. Atcerējos ainiņas no tēvē šoviem - savulaik štukoju, vai Gulbe tur dziedāja kā algots darbinieks vai šādi pievienoja vērtību draudzes produktam. Aha, "mācītājs Aleksejs Ļedjajevs dalīsies savā pieredzē par to, kā noturēties uz dzīves ceļa un neiebraukt grāvī" - slīmestiem, kuri nav aizbraukuši uz austrumiem no Deli meklēt dzīves kvadrātsakni, šī varētu būt laba iespēja atrast to šepat uz vietas, massovkā kliedzot "aleluja".
"Turi acis vaļā!" - savādāk neuzzināsi, ka sakaru ar radītāju nav tādēļ, ka neesi atnesis desmito tiesu. Ja par to runājam, tad es piekrītu, ka dalīties vajag - vari kā daži ziedot portālos vai vienkārši iedot vecākiem. Vecajai radiniecei vai vecītim no apakšējā stāva, vai kādam ar kuru gribi padalīties. Šeit, tagad un ar redzamu atdevi. Bet tā abstraktā dalīšanās, kad saziedoto sadala cilšu vecākie vai ezotēriski advancētie, to gan apšaubu.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |