Man jau sen teica - signalizācijas pulti kopā ar atslēgu nēsā pižoni. Vienu reizi es par to jau pārliecinājos - kad otra pults bija vēl vecajā dzīvoklī un ātrāk bija izsaukt džeku, kurš par ls8 attaisīja durvis pāris sekundēs. Pa vidu bija periods, kad tiešām nēsāju pulti atsevišķi. Kā zināms, ilga laimestu sērija padara knēveli vieglprātīgu un re, šorīt es pat nemanīju ka pievēru durvis mazliet par ciešu, lai iekšā nepiesnigtu, kamēr atsniegoju logus.
Šeit seko visinteresantākais - kad es truli veros uz durvīm, kuras nevaru atvērt un apjēdzu, ka tās pat nav pilnībā ciet, bet šķirbā, un tomēr iekšā netikt, garām iet stāvvietas sargs un komentē, ka kalpakam esot iekšā laba drāts, ar kuru varot atknibināt vaļā. Un tikai tad, kad sargs vaicā, vai man ir otra atslēga, attopos ka tepat pāri ceļam, kumodes šūplādē ir otra pults.
Jau pēc tam atcerējos filmu, kurā Hopkinss, klejojot pa Aļasku, komentē bojāiešanas iemeslus - kritiskās situācijās cilvēki parasti nevis nosalst vai mirst no bada, bet viņus nogalina doma par to, cik muļķīgā veidā viņi nonākuši kļūmīgajā situācijā. Jā, radības kronim patīk perfektuma sajūta un jebkuras novirzes no programmas to tracina.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |