Šovakar skatījāmies citu filmu par NLO. Bij. padomju armijas darbinieks sāka stāstīt par armijas attiecībām ar NLO un man radās aizdomas, ka sieva aizmigusi. Paskatos - jā, guļ. Gribu modināt, bet atklāju ka arī pats esmu aizmidzis. Kad pamodāmies, filma jau beigusies. Šķiet, ka "viņi" pat filmas par viņiem traucē skatīties, ne tikai dezorientē kara lidotājus. Kakoj užos.
Man te vēl tāda doma - cibā var izlasīt teju jebko. Ir adepti, kuri apgalvo, ka visi cibiņi raksta vienu un to pašu par vienu un to pašu. Nu, daļēji var piekrist, ka pavelk ne viss, bet daudzveidība gan ir. Varbūt cieš tie, kuri grib lasīt tikai ģeniālas lietas ? Šodien skatījos albumu ar vecām bildēm, man nezināmi cilvēki man nezināmās vietās. Ir kautkāds kaifs no bilžu aplūkošanas. Sejas izteiksmes, pozu nianses, detaļas kautkādas. Līdzīgi ar to, ko var izlasīt. Varbūt tas ir tas pats, ko citi meklē seriālos ? Vienīgi - es negaidu, kā beigsies sezona.
Pagājušā gadā mammai uzdāvināju vienreizlietojamu ziepīti. Pa gadu piefilmēja. Interesanti redzēt, ko cilvēks ietvēris kadrā. Ikdienišķam kadram bez supadupa subjekta ir sava loma, savs vēstījums. Kad bračka atbrauc, arī skatāmies bildes, ir sajūta ka tās reizēm pasaka par viņu vairāk nekā pats stāsta.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |