Izrādījās, ka nodaļas asistentei, kura gan nokārto visas mūsu papīru lietas, gan kafitēju atnes, ir cita izglītība un nav nolūka asistēt visu mūžu. Atceroties pieredzētās profesionālās asistentes (tādas kuras mainot darbavietu, nemaina nodarbošanās veidu), jāatzīst ka pēdējās smagi zaudē šai gadījuma asistentei gan attieksmes, gan cilvēcisko īpašību ziņā.
Cits piemērs - liela telpu uzkopšanas uzņēmuma darbiniece kombinezonā ar logo uz vēdera ienāk telpā, simboliski padraud putekļiem ar birsti un izejot uzkāpj uz pagarinātāja slēdža, izslēdzot viena darbgalda iekārtas. Varbūt samulst no vēlīna darbarūķa ?
Kāds troksnis sacelts ap karjeras trepīti, hierarhiju (hehe, Karjeras Dienā tādu zīmē blakus stāsta varoņa portretam, kā armijā), izaugsmes iespējām. Un cik maz cilvēku, kuriem patiešām rūp tas ko viņi dara.
Šorīt 5:30 pa logu redzēju dikti smuku pirms-rītausmas gaismu debesīs. Izskaloju acis, izpucēju zobus un iekāpu drēbēs un 5:40 krāsas vairs nebija tik intensīvas. Pastāvēju uz balkona, skatoties uz miegaino pagalmu, 5:50 gāju vārīt čaju. Oranži-sarkanais bija kļuvis par flamingo rozā. 6:00 nekāda košuma nebija, tik manāmi gaišāks (saule tagad lec 6os).
Tā lūk, ik pa minūtei krāsas mainījās, bet tūtiņdreijeri ir pārliecināti ka viņiem ir garantēta vēl viena diena un ka aiz tās nāks vēl nākamā un aiz tās vēl nākamā. Garantēta ir tikai fiksētā procentu likme, viss pārējais pieder pie mainīgās. Salut, dzīve ir jāmīl jau par to ka tā ir !
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |