Pielikt pie sienas plauktiņu - tas jums nav nekāds praids. Pēc vairāku dienu apcerīgas piemešanas, kur tad būs labāk, beidzot saņēmos izurbt četrus caurumus, lai pieskrūvētu kronšteinus. Uzlieku Keivu līdzsvara saglabāšanai. Novācu kanēļa paciņas un piparu burciņas, pielīmēju pie sienas avīzi lai betona putekļi nav jāslauka. Piemēros, izurbju pirmo caurumu, secinu ka komplektā esošie dībeļi un skrūves ir figņa un neturēs pat sardeli, protams esmu nodrošinājies ar jēdzīgākiem. Atzīmēju otro caurumu. Kad pirmais kronšteins ir klāt, ar līmeni (bļin, kā es līdz šim esmu izticis bez šāda instrumenta ?) un mērlentu atvasinu nākamā urbuma vietu.
Vārdsakot, ar štrumu iznešanu, novākšanu un nesteidzīgu prātošanu viss aizņēma stundu un tomēr kļūdījos par kādiem 1-2mm, BET ! jomajo, kāds tomēr gandarījums, ka jūti ka spēj arī kautko radīt. Un nenožēloju nevienu latu, ko samaksāju par urbjmašīnu kuru izmantoju reizi gadā - tā ir bauda.
Recepte vecpuišiem - cukīnī vai kabacis jāpārgriež gareniski, jāizņem sēklas un mazliet jāpakasa vidus laukā, jāapvāra. Pilda ar rīvētu sieru un tomātu gabaliem, kārtojot slāņos; dilles, pipari pa virsu. Ietin folijā katru atsevišķi, cep pie 200C 20-30 min. Pasniedz ar alu, opcionāli. Uzaicinot dāmu uz nūjiņu tējas pie sevis, recepti var dažādot, kā arī sarūpēt vīnu, tikai, bļin, nezinu kurš te ietu klāt - drīzāk baltais ?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |