Atgriešanās no Baltijas jūras piekrastes līča akvatorijā smagi dod pa psihi. Jāmēģina adaptēties.
Pugačova un Rotaru, šķiet, tagad sāk izskatīties arvien jaunākas, nez kurā brīdī tas vairs nav pat smieklīgi ? Vaikule, ja nealojos, vienīgā kautko padziedāja latviski (kam gan nav īpašas nozīmes).
Interesanti, kas ir tas īpašais, kas liek tik daudziem dalībniekiem un apmeklētājiem apmeklēt šo pasākumu ? Nē, par mūziku nerunāsim, katrs var klausīties ko grib. Te drīzāk ir kautkas no tēmas "atcerēsimies vecos laikus", tieksme romantizēt pagātni. Daudzi var atļauties (un atļaujas) dzīvi daudz siltākā klimatā, tomēr neizbēgami atgriežas Jūrmalā kā savas jaunības un slavas pirmsākumu lieciniecē Jūrmalā. Savāda tā dzīve, ko ?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |