Interesanti, ka šajā reklāmā izmantotie plaukstu attēli, krāsu un faktūru lietojums kopā rada iespaidu, ka visas šīs netīrās rokas pieder zekiem un līdzīga kaluma cilvēkiem. Bet tas ir vienpusēji. Kā lai vizualizē līdz ausīm sūdos iegrimuša ierēdņa plaukstu ? Kas ir raksturīgs ikdienas sīko pirkšanas prieciņu apmāta patērētāja plaukstai ?
Es būtu taisījis vairākus risinājumus, līdztekus esošajam, vēl viens ar smalku, manikīrētu sievietes plaukstu ar brjuļikiem gaiši rozīgos toņos, un vēl pusaudža plauksta ar melniem, aizkostiem nagiem. Jo šobrīd šī reklāma tikai biedē ar dzīves tumšo pusi, bet pat ezim ir skaidrs, ka mikrobi - bet citi, ne tie, ar kuriem mūs biedē - ir arī uz visām citām plaukstām.
Reklāmas industrijas galvenā kloķvārpsta ir bailes. Bailes kautko nesaņemt (ko tu esi nopelnījis jau iepriekšējā dzīvē) un bailes dabūt kautko, ko nu šobrīd reklāmisti ir definējusi par ļaunuma asi, pēc pasūtījuma, protams, viņi kā kareivji tikai izpilda pavēles, tfu, pasūtījumus. Interesanti, kā mēs iepirktos, ja reklāma kalpotu tikai informēšanai par preču klāstu ? Iztēlojos piemājas rimčiku, kurā visas preces vienkrāsainā iesaiņojumā ar uzrakstiem "piens", "ziepes", "krabji" un "amontiljado". Kādam noteikti rastos doma, ka pārtikas produkti varētu būt vienas krāsas iesaiņojumā, un pārējās preces - citas krāsas. Ja šīs krāsas nebūtu stingri definētas, uzreiz kāds savu biezpienu saiņotu sarkanā papīrā, lai to varetu redzēt jau pa gabalu. Noteikti izdomātu savu krāsu katrai produktu apakšgrupai - miltu izstrādājumiem, dzērieniem, alkoholam, elektroprecēm, utt. Uzraksti tikai informatīvi - nosaukums, sastāvs, ražotājs, bez speciālu īpašību piedēvēšanas vai izcelšanas uz konkurentu fona. Bet var jau SIA nosaukt par "Labākie cepumi Baltijā" - tas ir atsevišķs punkts, kas jākontrolē UR līmenī jau pie reģistrācijas. Pircēju veidota komūna nodarbojas ar kvalitātes vadību - ja kāds ir iepircies ar tārpainu gaļu vai ir izģērbts apsargu kapķorkā, tad veikals vai tīkls saņem pāris nedēļu ilgu boikotu no pircēju puses.
Vai ir iespējams iztikt bez reklāmas tās esošajā veidolā ? Vai sabiedrība, kas baidās nesaņemt no dzīves visu, var veikt patstāvīgu izvēli bez tētiņa palīdzības ? Vai pašpasludinātais radības kronis ir tik ļoti nobijies no kalgonvīra un tik ļoti noticējis "pērc 3 maksā par 2" laimītei ?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |